Svarīgi kopt savu zemes stūrīti. Aisma Baltiņa: “Vairāk jādara un jāsaka labais”

Lai arī lielāko dzīves daļu Aisma Baltiņa dzīvojusi Rīgā, viņa vienmēr jutusies piederīga vecvecāku un vēlāk vecāku dzimtajiem Stukmaņiem Klintaines pagastā. Šo saikni viņa saglabā joprojām, gan regulāri tur esot, gan iesaistoties vietējā dzīvē. Rīgā ir darbs, un visu darba mūžu tas bijis skolā. Par to visu saruna ar Aismu.

Mājai jādzīvo

— Kā sācies jaunais mācību gads?

— Labi. Šogad esmu sākusi strādāt citā skolā — Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā, un ir tādas gaišas izjūtas. Veicu metodiķes darbu un 10. klasē mācu latviešu valodu un literatūru. Tādi jauki, zinoši bērni man ir un ieinteresēti mācīties. Šobrīd ģimnāzijā vēl darbojos kā Vienotas skolas idejas ieviešanas eksperts. Turpinu vadīt metodikas seminārus un latviešu valodu kursos esmu mācījusi gan cittautiešiem, gan studentiem no Vācijas un Norvēģijas, kā arī ukraiņu kara bēgļiem. Darba vienmēr bijis daudz, un viegls tas nav, bet interesants. Mana pirmā izglītība ir sākumskolas skolotāja, bet šajā darbā esmu strādājusi labi ja divas dienas. Pēc tam ieguvu arī pamatskolas un vidusskolas skolotājas izglītību, kā arī divus maģistra grādus pedagoģijā.

— Visu laiku strādāts Rīgā?

— Nē, mana pirmā darba vieta bija Liepājā, kur studēju. Tur kādu laiku ar ģimeni arī dzīvojām...