Būt iedvesmas avotam ar savu piemēru. Aleksandrs Dudeničs: “Laiks ir lielākā vērtība, ko varam dot otram” (1)

Būt tēvam mūsdienu pasaulē nozīmē apvienot atbildību, pacietību un spēju rādīt piemēru ar saviem darbiem. Mūsu Tēva dienai veltītās sarunas varonis audzina savus bērnus un aktīvi iesaistās viņu interesēs, ir futbola treneris un rūpējas par to, lai ģimenes dzīve būtu līdzsvarota un bagāta ar piedzīvojumiem. Aizkrauklietis Aleksandrs Dudeničs ir vienpadsmitgadīgās Nikolas un septiņgadīgā Aleksa tētis.

Kompensē bērnības pieredzi

— Kādā ģimenē uzaugi?

— Uzaugu pilnvērtīgā daudzbērnu ģimenē. Esmu vidējais no trim dēliem. Vecāki pašķīrās, kad visi sasniedzām pilngadību. Tas bija laiks, kad daudzi brauca pelnīt uz ārzemēm. Sākumā viens no vecākiem aizbrauca, pastrādāja, atgriezās, pēc tam otrs. Soli pa solim savstarpējās attiecības izjuka.
Neteikšu, ka bijām mierīgi puiši. Atskatoties jābrīnās, kā vecāki mūs vispār izturēja. Piedzimām ar divu gadu starpību, tāpēc bieži vien intereses pārklājās. Bērnībā bija interesanti, jo man kā vidējam bija visvairāk kopīga gan ar vecāko, gan ar jaunāko brāli — īsts zelta vidusceļš! No otras puses, jāatzīst, ka vidējie bērni ģimenēs bieži vien ir aizmirsti. Pat tagad, runājoties ar mammu, par mani viņa neko daudz nevar pateikt. Atmiņā vairāk palicis vecākā un jaunākā brāļa veikums. Bet par mani? Ar mani viss it kā esot bijis kārtībā. Patstāvīgi pats izaugu.