“Staburaga” žurnāliste Iveta Skaba pētīja, kas noticis ar skolām, kuras tagadējā Aizkraukles novada teritorijā slēgtas pēdējo 20 gadu laikā. Par to varēja lasīt 19. augusta numurā. Līdzīgu pētījumu veikuši arī mūsu kolēģi “Latvijas Avīzē” un reģionu laikrakstos “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Ziemeļlatvija”. Ir veiksmīgi īstenotas ieceres, kad ēka iegūst jaunu dzīvi, un, protams, ne tik iedvesmojoši stāsti.
“Latvijas Avīzes” žurnālists Artis Drēziņš raksta: “Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas gadiem dažādu skolu skaits ir mainījies, bijuši gadi, kad tas pat palielinājies, piemēram, 90. gados daudzviet atvēra, atjaunoja sākumskolas, pamatskolas, no kurām lielai daļai nebija ilgs mūžs. Neatkarīgās Latvijas dzīves ritms un demogrāfiskās izmaiņas diemžēl reģionos noveda pie daudzu skolu slēgšanas. Protams, ne visur. Atsevišķās Pierīgas pašvaldībās nespēj skolas celt, bet ne par tām šoreiz būs stāsts.
Mums, septiņu laikrakstu žurnālistiem, aptvert visu Latviju un visus pēdējos 35 gadus nebija iespējams. Pat ne visās pašvaldībās, sevišķi lielajās, kas piedzīvojušas dažādas formācijas, ir apkopoti dati par bijušajām skolām to teritorijā. Arī nevienai valsts iestādei nav apkopojošu datu par to, cik skolu slēgts kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un kas katrā kādreizējās skolas ēkā notiek tagad, jo tā ir katras pašvaldības darīšana. Vienīgi Centrālā statistikas pārvalde sniedz datus par to, cik un kādas skolas Latvijā bijušas.” Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 1991. gadā Latvijā kopā bija 947 vispārizglītojošās dienas skolas. Vislielākais to skaits bijis no 1996. līdz 1998. gadam — kopā 1074 skolas. Šo gadu laikā tas samazinājies gandrīz divkārt, un 2024. gadā uzskaitītas 585 vispārizglītojošās skolas.
Piedāvā Aizsardzības ministrijai
“Latvijas Avīze” vēsta: “Ja neskaita, iespējams, kādus atsevišķus gadījumus, no valsts iestādēm vienīgais, kas izrāda interesi par bijušo skolu ēkām, ir aizsardzības resors. To labi zina arī pašvaldības — ne viena vien pašvaldība klauvējusi pie Aizsardzības ministrijas durvīm, taču armijai ir sava ierobežota kapacitāte un vajadzības.”
Šobrīd Aizsardzības ministrija savā valdījumā ir pārņēmusi trīs bijušās skolas: Rēzeknes novada Lūznavas tehnikumu, kur šobrīd atrodas Lūznavas militārā bāze, izbūvēta kazarma un ēdnīca; Dobeles novada Apguldes arodvidusskolu, kur tiek izbūvēts kājnieku bataljona atbalsta punkts; Kuldīgas novada Rudbāržu pamatskolu, kur turpinās objekta pielāgošana Aizsardzības ministrijas un tās padotības iestāžu vajadzībām un pašlaik muiža tiek izmantota Jaunsardzes centra vajadzībām. Viena ēka tiek nomāta: Gulbenes novada Stāmerienas pamatskola, kur ir Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 25. kājnieku bataljona profesionālā dienesta apakšvienība — kaujas atbalsta bataljons.
“Aizsardzības ministrija pašvaldībām un valsts iestādēm 2022. gada beigās nosūtīja vēstuli, kurā lūdza izvērtēt pieejamo skolu un tehnikumu nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā valsts aizsardzības dienesta vajadzībām. Tika saņemti vismaz 50 skolu un tehnikumu piedāvājumi, kurus izvērtēja Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, klātienē apsekojot vairākas skolas un tehnikumus, kuras atbilda operacionālajām vajadzībām. Tika pieņemts lēmums Valsts aizsardzības dienestu izvietot esošajās militārajās bāzēs, jo vairākumam ēku pielāgošanas izmaksas militārajām vajadzībām bija pārāk lielas. Ļoti daudzas ēkas vairākus gadus bija stāvējušas tukšas, tādējādi bija pasliktinājies ēku tehniskais stāvoklis, kas palielinātu ieguldāmo līdzekļu apjomu,” informē Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.
Pansionātu par daudz?
Aizkraukles novadā, piemēram, četrās bijušajās skolās izveidotas iestādes, kas nodrošina dažāda veida sociālo aprūpi. “Varētu likties, ka bijušās skolas ir labi piemērotas aprūpes un sociālajiem namiem,” prāto arī žurnālists A. Drēziņš. Pēc ēku plānojuma tas tā varētu būt, taču daudz kas atduras gan pret uzturēšanas izmaksām, gan prasībām, kādas nepieciešams ievērot, lai cilvēki varētu dzīvot — un tā atkal ir nauda! Nav jau arī tik daudz aprūpējamo cilvēku, lai visās tukšajās skolu ēkās ierīkotu pansionātus… Turklāt pašvaldības jau tāpat aprūpē ļaudis, kam tas nepieciešams, un šajā jomā privātajiem nav viegli veidot biznesu.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis Jēkabpils novada laikrakstam “Brīvā Daugavas” saka: “Mums jau ir trīs pansionāti — “Jaunāmuiža”, Viesīte, Aknīste… Ja te nāktu iekšā privātais pansionāts, cepuri nost! Bet uzņēmēji taču skatās: te jau ir trīs pansionāti. Ar ko pašvaldība slēgs līgumu? Kāpēc man būtu jāslēdz ar privāto, ja te ir trīs pašvaldības pansionāti? Galu galā savās iestādēs arī uz cenu mēs varam kaut kādu ietekmi atstāt, jo tas ir tas pats pašvaldības budžets. Ja jaunu pansionātu taisītu pašvaldība, tad tās izmaksas ir vēl lielākas nekā skolas ēkas uzturēšanas izdevumi. Mēģinām piesaistīt dažādas organizācijas, bet nekā. Esam tomēr diezgan patālu no Rīgas. Bijām Cēsīs un redzējām, kā tur privātie strādā. Tas atrisinātu arī nākamās problēmas — ir grūti atrast, piemēram, aprūpētājus. Protams, tirgus to visu sakārtotu un noregulētu, bet! Ļoti daudzus seniorus pansionātos ievietojam mēs kā pašvaldība un arī maksājam par viņiem. Tātad mēs viņus ievietojam pašvaldības pansionātos. Un tad ir nākamais jautājums — vai mūsu iedzīvotāji ir tik situēti, lai varētu apmaksāt saviem tuviniekiem privātos pansionātus? Ja ievieto pašvaldība, tad pašvaldība par pakalpojumu arī samaksā un tas ir pansionātam droši.”
Pārņem biedrības
Par zināmu veiksmes stāstu var uzskatīt skolu nodošanu biedrību apsaimniekošanā. Arī Aizkraukles novadā ir tādi piemēri. Pateicoties biedrībai “Sēļu klubs”, dzīvību atguvusi bijusī Zalves pamatskola, ko tagad vairāk pazīstam kā Lielzalves muižu.
Savukārt biedrība “Bites” Bebru pagastā rūpējas par Vecbebru muižas sakopšanu. Arī šajā ēkā ilgus gadus darbojās dažādas mācību iestādes.
Līdzīgi veiksmes stāsti ir arī citos novados. Ļoti labvēlīgs liktenis piemeklējis 2003. gadā slēgto Jēkabpils novada Kaldabruņas skolu. To no 2007. gada nomā visaktīvākā Sēlijas biedrība “Ūdenszīmes” Ievas Jātnieces vadībā, kas ne tikai šo ēku pārvērtusi par visas Sēlijas kultūras centru, bet arī šīs nomaļās apkārtnes vārdam ļauj skanēt visā Latvijā. Tā kā biedrība aktīvi iesaistījusies arī pārrobežu sadarbības projektos, tad par Kaldabruņas skolu zina arī Lietuvā un Igaunijā.
Populāra vieta ir arī bijusī Bārbeles pamatskola Bauskas novadā, kuru slēdza pirms 12 gadiem. Tajā pašlaik darbojas privātskola “Saknes un spārni”. Tās dibinātājs ir priesteris Andrejs Mediņš.
Bērnu un jauniešu balsis skan arī Kurmenes pamatskolā, kas agrāk bija Aizkraukles rajona teritorijā, bet pēc novadu reformas tika iekļauta sākumā Vecumnieku, vēlāk Bauskas novadā. Tur pamazām top jauniešu atbalsta centrs “Klints”, kas būs vieta, kur katram jaunietim un jaunietei dota iespēja “paiet malā” no vides un ikdienas rutīnas, lai atgūtu spēkus un izveidotu savu vērtību kompasu.
Kļūst par atpūtas, kultūras un tūrisma vietu
Saprotot, ka pašvaldības pašas slēgto skolu ēkas uzturēt nevarēs, ir bijuši mēģinājumi tās pārdot. Piemēram, Bauskas novada Mežgaļu skolas ēkās tagad saimnieko Rolands Šuksts. Bijušā bērnudārza ēkā jau trīs gadus pieejami īstermiņa īres dzīvokļi. Ēka bijusi labā stāvoklī, turklāt nebija pat īpaši jāpielāgo, tāpēc veikts tikai nepieciešamais kosmētiskais remonts. Izveidots arī glempings “Mazie Mežgaļi”, kas tūristiem piedāvā dažādas aktīvās atpūtas iespējas un nakšņošanu. Savukārt lielā skolas ēka šobrīd stāv neizmantota, jo, pēc īpašnieka vārdiem, projekts ir iesaldēts. Ēka tikusi iegādāta noteiktam projektam, taču karš Ukrainā ieceri nobremzējis, un pašlaik skolā nekāda darbība nenotiek.
Smiltenes novadā veiksmes stāsts ir Brantu muiža, kas pēc pamatskolas slēgšanas gadiem stāvējusi tukša un pamazām būtu aizgājusi postā, ja tai nebūtu uzradušies uzņēmīgi saimnieki — Ilze Briede ar dzīvesbiedru Nauri Zuti. Viņu vadībā pēc desmit gadu pamestības 2018. gadā sāka atdzimt slēgtā Brantu pamatskola. Tiesa, tagad šeit vairs nemācās skolēni, bet gan darbojas Pirts skola un Saimnieču skola. Kā paši stāsta, toreizējais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis centies pierunāt un pārliecināt, lai piedaloties īpašuma izsolē. Lai gan ilgi šaubījušies, viņi nolēmuši pamēģināt. Brantu muižas kungu māju 2017. gada nogalē pārņēmuši bēdīgā kārtībā. Ēkai tecējis jumts, pagrabs pilns ar ūdeni. Ieguldīts milzīgs darbs un finansiālie līdzekļi, lai ēku savestu tik tālu, lai apturētu bojāeju un tā kļūtu par vietu, kur celt gaismā latvietību, senās amatu prasmes, godāt savu zemi, valodu un tradīcijas romantiskā noskaņojumā, ko dod muižas šarms un vēsturiskās liecības. Muižas apmeklētājiem piedāvā ekskursijas pa muižu, ir iespēja nobaudīt visdažādākos ēdienus — gan veselīgi vienkāršus, gan smalkus, muižkungu gaumē.
Vēl viens no pēdējā laikā populārākajiem stāstiem ir par kādreizējo Valkas novada Ozolu skolas ēku, kas atrodas pievilcīgā lauku ainavā un klusumā. To 2020. gadā izsolē iegādājies komponists Jānis Lūsēns. Ēka piedzīvojusi pamatīgas izmaiņas, tā atdzimusi jaunā veidolā, kļūstot par mūzikas namu “Ozolu skola”. Šī vieta tagad ir pārvērsta par J. Lūsēna un viņa dzīvesbiedres, flautistes Evijas Mundeciemas dzīves un radošo telpu, kuru viņi piepilda ar mūziku, noskaņojumu un emocijām. Mūzikas nams ir atvērts apmeklētājiem. Tajā tiek rīkoti dažādi pasākumi un muzikālās ekskursijas.
Specifisks objekts
Nekustamā īpašumu aģentūras “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva laikrakstam “Bauskas Dzīve” teic, ka bijušās skolas ēkas kā nekustamais īpašums ir ļoti specifisks objekts, līdz ar to jārēķinās, ka būs jāgaida arī specifisks pieprasījums. Viņa atzīst, ka diemžēl divi notikušie darījumi Bauskas novadā (Mežgaļi un Dzimtmisa) ar šāda veida īpašumu nav rezultējušies veiksmīgā biznesā, kas ir ne pārāk labs signāls citiem šāda veida īpašumu potenciālajiem pircējiem. Uz šādiem īpašumiem attiecas tie paši pieprasījuma un piedāvājuma likumi, kas uz citiem. Ja ir labs piedāvājums, var atrasties arī pircējs. Daudz lielākas izredzes šādiem īpašumiem būtu, ja reģionā būtu attīstīta, piemēram, ražošana, tad arī pēc telpām būtu pieprasījums. Te gan tirgus analītiķe piebilst, ka tad droši vien būtu arī pieprasījums pēc skolām un tās nebūtu jāslēdz un jāmeklē ēkām jauni saimnieki.
Turpina izmantot pašvaldība
Daudzviet slēgto skolu telpas turpina izmantot pašvaldība, tikai citām vajadzībām. Piemēram, Bauskas novada Stelpē viens skolas ēkas spārns atvēlēts pagasta nodaļai. Šeit darbojas arī trīs amatierkolektīvi — deju kolektīvs “Stelpe”, sieviešu vokālais ansamblis “Nianse” un amatierteātris “Re, mēs te!”. Katram kolektīvam ir sava telpa, kur pulcēties. Otrā stāva zālē notiek mēģinājumi. Skolā vietējiem iedzīvotajiem tiek piedāvātas gan regulāras nodarbības, gan pasākumi un svinības. Tāpat šajā ēkā joprojām tiek nodrošināta pirmsskolas izglītības programma Vecumnieku vidusskolas paspārnē bērnudārza grupiņai ar 16 audzēkņiem.
Valkas novada bijušās Kārķu skolas ēkas pirmajā stāvā darbojas pirmsskolas grupiņa un ēdnīca. Otrais un trešais stāvs ir pielāgots iedzīvotāju izmitināšanai (saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotāju ierašanos Latvijā). Sporta zāli izmanto pagasta bērnudārza audzēkņi, pagasta sportisti. Tiek organizētas arī sportistu nometnes, jo ir piemērota infrastruktūra, ēdināšanas pakalpojums. Blakus ēkā — bijušajā internātā un pirmsskolas grupiņu telpās — ir kopienas tikšanās vieta. Bijusī ēdnīcas ēka gan netiek izmantota un ir nodota pārdošanai.
Jēkabpils novada bijušajā Biržu pamatskolā iekārtota sociālā māja, dienas centrs, kabineti sociālajiem darbiniekiem un sarunu telpa. Bijušajā Dunavas pamatskolas ēkā — bibliotēka, kultūras nams, pagasta pārvalde, feldšerpunkts.
Gulbenes novada bijušās Litenes pamatskolas ēkā atrodas novadpētniecības muzeja krātuve, zāle, drēbju apmaiņas punkts, ir iespējas sportiskām aktivitātēm, darbojas arī audējas.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
