Ik dienu saņemam mūsu lasītāju vēstules, kuras rakstītāji sūtījuši pa pastu vai iemetuši pastkastē pie redakcijas durvīm.
Ik dienu saņemam mūsu lasītāju vēstules, kuras rakstītāji sūtījuši pa pastu vai iemetuši pastkastē pie redakcijas durvīm. Netrūkst ne pateicības vārdu, ne arī kritikas, cilvēki vēlas izteikt viedokli par dzīvē pieredzēto un avīzē izlasīto. Paldies rakstītājiem!
“Taisnība” bija čekistiem
Koknesiete Marija Slaviete savā vēstulē redakcijai vēlas izteikt viedokli par pieredzēto pieminekļa atklāšanā nacionālajiem partizāniem Koknesē. Viņu saniknojis Viestura Cīruļa teiktais šinī pasākumā: “…tolaik taisnība bija tam, kurš pirmais šāva”. Slavietes kundze raksta: “Tolaik “taisnība” bija čekistiem un “istrebiteļiem”, kuri bradāja un vēl tagad bradā pa mūsu zemi. Arī mans tēvs bija nacionālais partizāns, tāpēc šie vārdi mani aizskāra. Esmu dzirdējusi, ka vienu no nacionālajiem partizāniem čekisti par bēgšanas mēģinājumu nošāva turpat pagastā pie bijušā MRS kantora Blaumaņa ielā. Vai Kokneses vēstures skolotāji nevarētu noskaidrot viņa vārdu?”
Tik dažādi svecīšu vakari
Pensionāre Rita Liepiņa vēlas pastāstīt par svecīšu vakaru Daudzeses pagasta Smaļķu kapos. “Stundu pirms svecīšu vakara sākuma divas vijolnieces spēlēja jaukas melodijas. Vijoles skaņas glāstīja kapu kopiņas, zeltlapu klājienu un ielija sirdīs. Mirdzēja svecīšu liesmiņas, koši dzirkstīja rudens ziedi, atmiņās kavējās tuvinieki. Apmeklētāju kapos gan bija maz, laikam tāpēc, ka nostūris un kapi nav lieli,” raksta Liepiņas kundze. Viņa priecājas arī par divu vakara vadītāju emocionālo stāstījumu, pieminot aizgājējus.
Liepiņas kundze piemiņas brīdi Smaļķu kapos salīdzina ar svecīšu vakaru Totēnu kapos. “Kapi lieli, sakopti, pievārtē vai pussimts auto, cilvēku vēl vairāk. Visi staigā, sarunājas, kaut ko gaida. Daži zināja stāstīt, ka piemiņas brīdis nebūs ne laicīgo tradīciju, ne kristīgā garā. Ne tikai man, bet arī visiem pārējiem te pietrūka tā svētīgā siltuma un piemiņas uguntiņas, ko saņēmām Smaļķu kapos,” raksta Rita Liepiņa.
Suns — draugs vai bieds?
“Vai suns ir labākais draugs?” šādu jautājumu vēstulē uzdod aizkrauklietis Jānis Klevs. “Apmeklējot Aizkraukles tirgu, man uzbruka bezsaimnieka “tirgus suns”. Lūdzu tirgus sievām suni nomierināt, bet viņas atbildēja, ka suns uzbrūk, jo es no viņa baidos,” raksta Kleva kungs. Bet ko lai dara, ja cilvēks tiešām baidās no suņiem? Kleva kungs piebilst, ka viņam ir slima sirds un šāds pārdzīvojums viņa veselībai par labu nenāk. Vēstules autors jautā, vai tiešām sunim nav saimnieka, kurš viņu piesietu, parūpētos par pavadu, uzpurni? Vai tiešām sunim ir vairāk tiesību nekā cilvēkam, kuram suns nav labākais draugs?
Lidojums gaisa balonā
Esam saņēmuši vēstuli no Latvijas transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Mūrnieka, kurā viņš pateicas “Staburagam” par sadarbību.
NATO Rīgas samita informatīvā telts un gaisa balons savu ceļojumu sāka Cēsu 800 gadu svinībās un apceļoja 12 Latvijas pilsētu, tajā skaitā arī Aizkraukli. Informatīvajā stendā cilvēki varēja piedalīties viktorīnās, saņemt izglītojošus materiālus un nelielas piemiņas veltes, bet apmēram 100 cilvēku bija to laimīgo skaitā, kuriem bija iespēja pacelties gaisā NATO samita gaisa balonā.
