Vaira Lejniece, Aizkraukles Mākslas skolas Jaunjelgavas klases un Seces pamatskolas skolotāja
216
Dalies:
Kā skolotājai šis man jau ir laikam astotais gads.
Sākumā strādāju Aizkraukles Mākslas skolā un tās Jaunjelgavas klasē, vēlāk arī Seces pamatskolā. Pagājusi vasara, kas daudziem, arī man, bija atvaļinājuma laiks, tomēr skolotājs pēc savas būtības visu laiku uzkrāj iespaidus, emocijas, materiālus, jebko, kas noderēs mācību procesam. Saistībā ar meitas praksi biju diezgan ilgā ceļojumā Amerikā. Kā iegāju kādā turienes muzejā, tā ķēru pēc bukleta — redzēju, ka tas man noderēs vizuālajai mācībai, grāmata derēs vēstures stundai. Skolotājam jāmācās visu laiku, par to nevar būt šaubu. Esmu kā atvērts fails ar vairākām atvilktnītēm saviem mācību priekšmetiem, lai sevi izglītotu, pilnveidotu.
Skatos, ka Latvijā šoruden mācības uzsāks vairāk nekā 420 tūkstoši bērnu 1200 skolās. Un kā vienmēr trūkst latviešu valodas un matemātikas skolotāju. Tā ir aktuāla problēma. Bet es zinu, ka izšķirošais faktors ir skolotājs. Secē ir ļoti laba matemātikas skolotāja, un pirms pāris gadiem eksāmenu rezultāti bija izcili. Tas pierāda, ka ar pedagoga entuziasmu un bērna vēlmi var panākt brīnumus. Bet skolotājs viens pats nevar darboties, jābūt mijiedarbībai. Vajadzīgs bērna atbalsts un ģimenes iesaiste. Ja vecāki iet uz muzejiem, koncertiem, runā ar bērnu, tad ir arī rezultāts. Tas attiecas uz jebkuru jomu, ne tikai matemātiku, mākslu vai vēsturi. Skolotājam jābūt ļoti motivētam savā darbā, ar misijas apziņu, jo īpaši pamatskolā jāstrādā ar visiem bērniem.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.