Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs ir vieta, kas ļauj pavisam citādi ieraudzīt cilvēka ķermeni, slimību un ārstniecības vēsturi. Apmeklējums atstāj dziļu iespaidu, jo tajā savijas zinātne, māksla un kultūras mantojums. Īpaši aizraujoši redzēt, kā medicīna attīstījusies no seniem laikiem līdz mūsdienām — sākot no viduslaiku instrumentiem un ārstniecības metodēm līdz moderniem tehnoloģiskiem risinājumiem. Muzejs liek aizdomāties par cilvēka ievainojamību, vienlaikus arī par viņa neatlaidību un zinātkāri, kas vedusi uz arvien jauniem atklājumiem. Šis ir muzejs, kuru noteikti ir vērts apmeklēt ikvienam — gan tiem, kurus interesē medicīna, gan tiem, kuri vēlas paplašināt savu skatījumu uz cilvēces vēsturi. Tā ir vieta, kas ne tikai izglīto, bet arī liek aizdomāties par veselības un dzīvības vērtību.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja apmeklējums ir ceļojums medicīnas un muzeja vēsturē — gan muzeja ekspozīcijas, gan priekšmetu apraksti, gan ēkas interjers atspoguļo tā dažādos posmus un ļauj izzināt medicīnas vēsturi līdz pat 20. gadsimta vidum.
Patlaban muzejā apskatāmas viduslaiku, renesanses, jauno laiku un Latvijas medicīnas 20. gadsimtā ekspozīcijas, kā arī kosmosa bioloģijas un medicīnas ekspozīcija.
Ideja par specializētu medicīnas muzeju izcilajam latviešu ķirurgam un onkologam Paulam Stradiņam radās vienā no viņa daudzajiem ceļojumiem. 2. pilsētas slimnīcā (tagadējā Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) medicīnas studentiem bija radies nelāgs paradums — starpbrīžos tie uz gaiteņu paneļiem atstāja savus izsmēķus. Lai to izskaustu, profesors Stradiņš gaiteņos izvietoja mediķu portretus un ainas no seno laiku medicīnas. Šie eksponāti kļuva par muzeja kolekcijas aizsākumu, kas jau 30. gadu beigās aizņēma visus slimnīcas “bēniņus, pagrabus un vienu lielu baraku”.
Pirmā pastāvīgā ekspozīcija izveidota 1945. gadā bijušajā vācu karavīru atutošanas darbnīcā. Taču par oficiālo muzeja sākumpunktu uzskata 1957. gadu, kad Stradiņš neilgi pirms nāves savu kolekciju uzdāvināja valstij.
Par akmens laikmeta dziednieku prasmēm veikt sarežģītas ķirurģiskas manipulācijas liecina trepanētie galvaskausi. Mēra skartas mājas, kājas amputācijas un sodu izpildes ainas sagaida apmeklētājus vienā no populārākajām muzeja ekspopozīcijas daļām — viduslaiku pilsētā. Raganu prāvas, alķīmiķi, dzīvsudraba tvaika vannas un pat slīkoņu atdzīvināšana ar nikotīna klizmām atrodamas muzeja seno un vērtīgo grāmatu ilustrācijās.
19. gadsimta medicīnas profesionalizāciju un zinātnes izrāvienus demonstrē gan dažādi instrumenti un aparāti, gan personības. Muzeja īpašs lepnums ir mikrobiologa un Nobela prēmijas laureāta Iļjas Mečņikova priekšmetu kolekcija. Zinātnes attīstībā nozīme ir ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem, visbiežāk gan tikai eksperimentu objektu lomā. Padomju ārsta Demihova transplantācijas eksperimenta rezultāts — “divgalvainais suns” — ir tapis tieši pēc muzeja pasūtījuma. Savukārt zobārstniecības krēslu kolekcija ļaus iztēloties sevi pagātnes stomatoloģisko pacientu lomā, bet kosmosa kolekcija iedvesmos iepazīt dzīvi bezsvara stāvoklī.
