Ik reizi ir sāpīgi izjust, ka tiek slēgta kāda skola. Īpaši pagastos, kur skola ir tā sirds. Ir bērni, ir iedzīvotāji, un otrādi. Ir labi, ja pēc skolas aizvēršanas ēkai tiek rasts pielietojums, nevis pretī raugās mēmi, tumši logi, un namam novērojams laika zoba atstātais kodiens. “Staburags” skaidro, kāds liktenis piemeklējis pēdējos gados slēgtās Aizkraukles novada skolas.
Pēc neoficiālas informācijas, 2000. gadu sākumā toreizējā Aizkraukles rajonā darbojās 27 skolas. Pēc 2009. gada novadu reformas reģionā par divām skolām kļuva mazāk — 2011. gadā tika aizvērtas Kurmenes pamatskolas durvis, savukārt 2019. gada martā Vecumnieku novada dome lēma par Valles vidusskolas statusa maiņu. Reorganizācijas rezultātā vidusskola pārveidota par pamatskolu. Tāpat pārmaiņas skāra Aizkraukles pilsētas skolas — apvienojot novada ģimnāziju, 1. vidusskolu un sākumskolu, tika izveidota Aizkraukles novada vidusskola. Sākumskolas ēka tagad zināma kā deju māja. No 10 slēgtajām skolām Aizkraukles novadā četras pārveidotas par sociālo pakalpojumu iestādēm.
Nauda sekoja skolēniem
Aizkraukles novada teritorijā zem slēgšanas āmura pakļuva gan labā, gan kreisā krasta skolas. Ko skolu slēgšana nozīmē pašvaldībai? “Slēgt skolu tas ir gan psiholoģiski, gan arī reāli ļoti nepatīkams brīdis. Īpaši vietējai kopienai, kurā tas notiek,” teic Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Diemžēl reālā dzīve un skolēnu skaita straujā, dramatiskā samazināšanās neizbēgami noved pie tā. Mūsu novadā ir skolas, kuras slēgtas līdz apvienošanās brīdim, un ir divas skolas, kas slēgtas iepriekšējā sasaukumā.”
2009. gada 1. septembrī sāka darboties izglītības finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam”, ka valsts finansējums tiek piešķirts skolai atkarībā no tajā reģistrēto skolēnu skaita, nevis, piemēram, atkarībā no skolas lieluma vai atrašanās vietas. Nauda faktiski “sekoja” katram skolēnam, un, jo vairāk skolēnu skolā, jo lielāks bija finansējums no valsts budžeta. Jau toreiz veiktie aprēķini liecināja, ka līdz ar šīs sistēmas ieviešanu lielākās zaudētājas būs lauku skolas. To, ka tā sevi attaisnojusi, radot nevienlīdzību starp pilsētām un laukiem, pēc pāris gadiem atzina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.
Nepietiekamais skolēnu skaits lika slēgt Pļaviņu vidusskolu, kas atradās Daugavas ielā 50. Tā bija mācību iestāde skolēniem, kuri mācījās krievu plūsmā. 2008. gadā tā tika slēgta.
Ēkā mājvietu rada jauniešu iniciatīvu centrs “Ideja”, sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs “Pepija”. 2015. gada vasarā uz šejieni pārcēlās arī Pļaviņu Mūzikas skola.
Vienā gadā trīs skolas
2009. bija pēdējais gads, kad skolēnu čalas skanēja Vīgantes, Pilskalnes un Zalves pamatskolās.
Vīgantes pamatskola dibināta 1920. gadā. Pēc 89 gadiem skolēnu skaits izrādījās par mazu, lai tā varētu turpināt darboties. Nauda sekotu vien 40 bērniem. Staburaga pagasta padomei nācās pieņemt smago lē-
mumu par skolas slēgšanu. Gandrīz kā mierinājums izskanēja, ka ēka tukša nepaliks, jo tajā ierīkos sociālos dzīvokļus. Pēc izlaiduma tika plānoti remontdarbi, mainot logus un durvis. 17 000 latu finansējumu atvēlēja no līdzekļiem, ko pašvaldība saņēma, iekļaujoties Jaunjelgavas novadā.
Tā paša gada rudenī Jaunjelgavas novada dome konceptuāli nolēma piedalīties Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu konkursā, lai iegūtu finansējumu dienas aprūpes un krīzes centra izveidei Staburaga pagastā esošajā Vīgantes pamatskolas ēkā. Toreizējais pašvaldības izpilddirektors Jānis Dimitrijevs uzsvēra, ka tik labu ēku nevar aizlaist postā. 2011. gada februārī durvis vēra sociālās aprūpes un krīzes centrs, kas tika ierīkots bijušās skolas ēkas pirmajā stāvā. Pēc četriem gadiem, 2015. gadā, pašvaldība ķērās klāt arī otrā stāva remontam, jo bija iecere ēku pārveidot par ilglaicīgas uzturēšanās mītni Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem. Vēl pēc trim gadiem sociālās aprūpes un krīzes centrā “Vīgante” notika vērienīgi atjaunošanas darbi. Ievērojamākais notikums — 2019. gadā Labklājības ministrijas rīkotajā konkursā “Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2019” nominācijā “Gada notikums sociālajā darbā 2019” visaugstāko punktu skaitu saņēma Jaunjelgavas novada dome ar pieteikumu par grupu dzīvokļu un pansijas izveidi Vīgantes pamatskolā.
Jaunais jumts nepaglābj
2008. gadā Pilskalnes pamatskolai tika uzklāts jauns jumts. Firma, kas veica remontdarbus, segumam deva astoņu gadu garantiju. Tajā pašā gadā skolas ēkā tika atvērts sociālo pakalpojumu centrs, kuru izveidoja vietējā biedrība “Vēveri” un kurā bija iespēja izmazgāt veļu, nomazgāties dušā, pavadīt laiku atpūtas telpā un pasportot ar trenažieriem. Ne jaunais jumts, ne biedrības aktivitātes gan nepaglāba skolu no slēgšanas gadu vēlāk. 42 audzēkņi, niecīgais jaundzimušo skaits un 2200 kvadrātmetru platība, kuras uzturēšanai nepieciešami lieli līdzekļi, iestādes eksistenci nespēja nodrošināt. Un tā Neretas novada domnieki nobalsoja par Pilskalnes pamatskolas slēgšanu, lemjot par labu Sproģu pamatskolai, kurā bija tāds pats skolēnu skaits.
Par to, ka no skolas slēgšanas ieguvumu nav, “Staburags” rakstīja 2011. gada 11. martā. Tā aprēķināja Pilskalnes pagasta pārvaldē. Ēka bija jāapsilda, jāalgo sargs, daļai bērnu bija jāapmaksā transporta izdevumi, turklāt vairāki skolotāji palika bez darba. Piektdienās un sestdienās vietējie izmantoja sporta zāli, darbojās arī pašdarbnieki.
Ēka arvien stāv tukša. Ziemā tiek rīkoti kultūras pasākumi. Skolas ēdamzāli vietējiem iznomā kāzu, bēru un citu saviesīgu pasākumu gadījumos, vienā stūrī ierīkota veļas mazgāšanas vieta. Diemžēl saimnieciskā rosība Pilskalnē zema. Pašvaldībā lēš, ka izeja būtu ēku pārdot, bet līdz šim interesi neviens nav izrādījis.
Līgums ar “Sēļu klubu”
No 1922. gada Lielzalves muiža par vietējo gaismas pili kļuva vairākām zalviešu paaudzēm. Mūsu laikos skola ar 46 skolēniem neizturēja jauno sistēmu, un samērā ātri pagasta padome pieņēma lēmumu par skolas slēgšanu. Zalves pagastā tobrīd bija divas skolas — Zalvē un Sproģos. Skolēnu skaits abās iestādēs bija līdzīgs. Kāpēc nolēma skolu slēgt Zalvē jeb neslēgt Sproģos? Kā viens no galvenajiem bija arguments, ka Sproģos nepieciešamas mazākas investīcijas remontiem. 2009. gada 27. jūnijā Zalves pamatskolā atklāja piemiņas zīmi skolai.
Pēc skolas slēgšanas pavīdēja arī doma, ka ar laiku varētu izveidot sociālo prasmju attīstības un izglītošanas centru, daļai no skolas darbinieku varētu nodrošināt darbu. Tomēr 10 gadus skolas ēka stāvēja tukša. Dzintra Noreika, pagasta pakalpojumu centra vadītāja, saka: “Mēs šajā laikā skolas ēku uzmanījām, bija algots sargs, lai to pasargātu un neaizietu postā. Kad bija lielāks sals, kādu krāsni iekūrām.”
2019. gadā Neretas novada dome parakstīja līgumu ar “Sēļu klubu”. “Toreizējā Neretas novada pašvaldības domes sēdē, kur izskatīja “Sēļu kluba” iesniegumu par bijušās Zalves skolas ēku, visi deputāti nobalsoja par un atļāva mums darboties. Pajautāja, kur ņemsim līdzekļus, — mēs nezinājām,” pirms gada “Staburagam” intervijā sacīja “Sēļu kluba” vadītāja Ilma Svilāne.
Aizkraukles novada mērs Leons Līdums uzslavē Ilmu Svilāni un Ilgu Ceru par to, ka cenšas piesaistīt līdzekļus un organizēt brīvprātīgo darbu, lai uzturētu seno muižas ēku, rīko dažādus kultūras pasākumus. “Mums jābūt pateicīgiem, ka viņas to dara,” saka L. Līdums. “Lielākam atbalstam pašvaldībai nepietiek naudas, bet mēs palīdzam piedalīties projektos, esam gatavi palīdzēt ar līdzfinansējumu. Ceram, ka nākamajā gadā pašvaldības budžetā varēs atvēlēt vairāk līdzekļu kultūrvēsturiskajām vietām, lai tās varētu elementāri uzturēt un nepalaist postā.”
Izveido grupu dzīvokli
2017. gada 1. septembrī zvans vairs neatskanēja Sproģu pamatskolā, jo dienu iepriekš — 31. augustā — tā tika slēgta. Tā bija lēmuši Neretas novada domes deputāti. Bija ideja to pārveidot par sākumskolu, bet, visu izvērtējot, nācās lemt par likvidāciju. 2016./2017. mācību gadā skolu apmeklēja vien 27 skolēni, mācību iestāde darbojās 70 gadu garumā. Atšķirībā no Zalves skolas šo ēku pagasta pārvaldei bija vieglāk uzturēt ierīkotās centrālapkures dēļ.
2019. gadā Neretas novada pašvaldība sāka īstenot projektu “Multifunkcionālā centra izveide”. Pēc trim gadiem — 2022. gada 19. septembrī — skolas ēka atkal vēra durvis, jo pirmajā stāvā, iekārtojot septiņas istabas, tika izveidots grupu dzīvoklis, kur jaunu un patstāvīgu dzīvi sāka cilvēki ar garīgiem traucējumiem. Istabas paredzētas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras no valsts finansētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā. Tāpat vienā ēkas daļā iekārtots dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.
Izmanto NBS vajadzībām
Jau no 19. gadsimta beigām savu vēstures grāmatu sāka rakstīt Odzienas skola. Pēc Otrā pasaules kara skola piedzīvoja savu uzplaukumu. Te strādājuši tādi izcili skolotāji kā Edīte Kupča, Ārija Jankava, Zeltīte Īvāne un citi. Taču šie laiki skolai sagādāja tās pašas problēmas kā citās mazajās skolās. Audzēkņu kļuva arvien mazāk, bet nauda aizplūda tur, kur viņu vairāk. Arī toreizējai Pļaviņu novada domei bija vēlme skolu saglabāt, un risinājums tika rasts, to ar 2009./2010. mācību gadu pārveidojot par Pļaviņu novada ģimnāzijas Odzienas filiāli. 2011. gadā skolas ēka piedzīvoja vizuālas pārmaiņas, un tai līdzās uzbūvēja arī sporta halli. Neraugoties uz odzieniešu sasniegumiem, atsevišķas zāles, kur skolēniem trenēties, nebija. Diemžēl bērnu skaits turpināja samazināties, un 2016. gada 1. septembrī nu jau filiāle darbību pārtrauca.
Skolas ēkā norisinājās gan sporta, gan kultūras pasākumi. “Šobrīd tā samērā intensīvi tiek izmantota Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām,” teic novada mērs.
Tehnikumā ierīko pansionātu
1996. gadā Bebru pagastā, muižas ēkā, tiek atvērta vispārizglītojošā internātpamatskola. Iepriekš notika mācības Vecbebru tehnikuma audzēkņiem. Muižā mācību iestāde kā Vecbebru dārzkopības un biškopības skola darboties sāka 1922. gadā. Laika gaitā mainījās nosaukumi, tika papildināts mācību programmu klāsts. Tehnikuma mājvieta muižas ēkā bija līdz pat 1982. gadam, kad tas tika pārcelts uz jauno korpusu. Līdz 90. gadu vidum te darbojās sovhoztehnikuma administrācija, tad līdz 2013. gadam — internātpamatskola. Skola tika pārcelta uz jauno mācību korpusu un apvienota ar tehnikumu, kā rezultātā izveidojās jauna mācību iestāde — Vecbebru Profesionālā un vispārizglītojošā internātvidusskola. To slēdza 2017. gadā. Toreizējā Kokneses novada dome meklēja gan muižas ēkas, gan jaunā korpusa izmantošanas iespējas. Muižas komplekss tika iznomāts SIA “Alt-Bewershof ”, kas plānoja muižas ēku atjaunošanu un viesmīlības biznesa attīstību. 2020. gadā Aizkraukles novada pašvaldība līgumu lauza. Tehnikuma jaunajā korpusā 2022. gadā mājvieta tika rasta ukraiņu bēgļiem, bet 2023. gada vasarā tika atklāts Latvijas Sarkanā Krusta sociālās aprūpes centrs (SAC) “Vecbebri”. SAC “Vecbebri” tika nodotas jau izremontētas un klientu vajadzībām pielāgotas telpas. Telpu remontam izlietots apmēram pusmiljons eiro, tajā skaitā ārējā lifta ierīkošana izmaksāja ap 217 000 eiro. Vajadzīgo naudas summu pašvaldība aizņēmās no Valsts kases uz 20 gadiem, atmaksu garantējot no pašvaldības budžeta. Ar Aizkraukles novada domes 2022. gada septembra lēmumu, slēdzot patapinājuma līgumu, biedrībai “Latvijas Sarkanais Krusts” sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centra izveidei bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem tika nodots viss Vecbebru tehnikuma komplekss, kas sastāv no zemes gabala 2,17 ha platībā, dienesta viesnīcas ēkas un Vecbebru tehnikuma ēkas kopā ar visām tajā esošajām mantām. Biedrība ar saviem spēkiem un līdzekļiem uztur nekustamo īpašumu un norēķinās par elektrību un komunālajiem pakalpojumiem.
Savukārt vietējās biedrības “Bites” mērķis ir popularizēt Vecbebru muižu, kā arī piesaistīt valsts un Eiropas Savienības līdzekļus, atbalstīt un finansēt restaurācijas, uzturēšanas un sakopšanas darbus kompleksā, lai veicinātu Vecbebru lokālās savdabības un vēsturiskās kultūrtelpas unikalitātes saglabāšanu un pieejamību plašākai sabiedrībai. Biedrība šo mērķi īstenošanai ir saņēmusi novada domes atbalstu un pilnvarojumu.
Cerības uz poligona vajadzībām
Sunākstes pamatskola tika slēgta kovida laikā — 2020. gadā. Mācību iestāde šajā pagastā darbojās kopš 1878. gada. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinājās arī bērnu skaits. Sākotnēji Jaunjelgavas novada domei bija iecere apvienot Sunākstes un Daudzeses pamatskolas. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija tam nepiekrita, domei nācās pieņemt lēmumu par skolas likvidāciju.
“Sunākstes skolas ēkas turpmāko pielietojumu kopš tās likvidācijas pašvaldība meklēja jau pirms reformas. Arī iepriekšējos četros gados esam gribējuši to pārdot privātpersonām, dažādiem sociāliem pakalpojumiem, bet divstāvu būve grūti pielāgojama senioriem ar īpašām vajadzībām. Mums joprojām pastāv cerība, ka ēka varētu tikt izmantota poligona vajadzībām. Šobrīd ir tā, ka ēkas daļa, kas neapdraud dzīvību, tiek izmantota NBS vajadzībām,” skaidro Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs.
Šajā pašā laikā tika slēgta arī Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskola. 2020. gada jūlijā tika aizvadīts pēdējais izlaidums. Arī šajā mācību iestādē bija samazinājies audzēkņu skaits, lēmums par slēgšanu tika pieņemts arī izmaiņu izglītības tīkla likumos dēļ. Nelielā ēka nav tukša — pēc novadu apvienošanas tajā darbojas Aizkraukles novada bāriņtiesa.
Pārņem “Dzeguzīte”
No likvidācijas nebija glābta arī Pērses sākumskola, kurā mācījās 1. — 6. klases audzēkņi. Lai saglabātu iespēju Iršu bērniem apmeklēt skolu tuvāk mājām, 2015. gadā Kokneses novada dome lēma Pērses pamatskolu pārveidot par sākumskolu. Savukārt 2024. gada februārī Aizkraukles novada dome nolēma slēgt Pērses sākumskolu, neraugoties uz iedzīvotāju iebildumiem. Skolas ēkā telpas tika saglabātas pirmsskolas grupiņai, bet sarīkojumu zāle tiek izmantota kultūras un saviesīgiem pasākumiem pagasta mērogā.
Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” vērsās Aizkraukles novada domē ar priekšlikumu savā paspārnē pārņemt īpašumus “Pērses skola” un “Ēdnīca” sociālo pakalpojumu paplašināšanai. Šo lēmumu esot atbalstījusi arī Iršu pagasta iedzīvotāju padome. Izvērtējot līdzšinējo pozitīvo sadarbību, Aizkraukles novada dome izlēma ar 2025. gada 1. augustu nodot Latvijas Sarkanajam Krustam SAC “Dzeguzīte” paplašināšanai bezatlīdzības lietošanā bijušās Pērses sākumskolas pirmā stāva telpas 415,8 kvadrātmetru platībā un skolas ēdnīcu, kuras platība ir 131,5 kvadrātmetru, ar visu tajā esošo kustamo mantu. Biedrībai ar saviem spēkiem un līdzekļiem jāuztur šie īpašumi, jānoslēdz līgumi un jānorēķinās par elektrību, komunālajiem un citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašuma lietošanu, uzturēšanu. “Pakalpojumi paplašinās, un no ēkas izmantošanas viedokļa tas ir labi,” saka Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs.
Šajā gadā Aizkraukles novada dome skatīja jautājumu par Aizkraukles pagasta sākumskolas likvidāciju. Iemesls — mazais skolēnu skaits, kā dēļ iestādes darbība ir neizdevīga. Lai optimizētu izglītības iestāžu tīklu, plānots, ka uz pagasta sākumskolas ēku no pilsētas pārcels pirmsskolas izglītības iestādi “Saulīte”, savukārt uz bērnudārza ēku — Aizkraukles Interešu izglītības centru. “Pakalpojums pēc mūsu plāna turpināsies, veltot uzmanību bērniem ar īpašām vajadzībām, uz turieni pārejot bērnudārzam “Saulīte”,” teic Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs. Savukārt skolas vecuma bērni septembrī mācības sāks citās skolās.
Slēgtās skolas Aizkraukles novadā
◆ 2008. gads — Pļaviņu vidusskola (Daugavas ielā 50);
◆ 2009. gads — Vīgantes pamatskola;
◆ 2009. gads — Zalves pamatskola;
◆ 2009. gads — Pilskalnes pamatskola;
◆ 2016. gads — Pļaviņu novada ģimnāzijas Odzienas filiāle;
◆ 2017. gads — Sproģu pamatskola;
◆ 2017. gads — Vecbebru Profesionālā internātvidusskola;
◆ 2020. gads — Sunākstes pamatskola;
◆ 2020. gads — Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskola;
◆ 2024. gads — Pērses sākumskola;
◆ 2025. gads — Aizkraukles pagasta sākumskola.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Alūksnes un Malienas Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Pa publikācijas saturu atbild “Staburags”.
