Zemgales un Sēlijas aktīvo iedzīvotāju forums šogad aizvadīts Odzienas pilī Vietalvas pagastā. Tā bija iespēja satikties biedrību un pašvaldību pārstāvjiem, lai kopīgi diskutētu, kā veicas ar jaunā pašvaldību likuma ieviešanu. Forumā piedalījās arī vairāki Aizkraukles novada pārstāvji.
Nozīmīgs darbs
Pasākuma rīkotājs ar sadarbības partneriem bija Zemgales NVO centrs. Divas dienas Odzienas pilī valdīja liela rosība, jo forumu apmeklēja ap 90 dalībnieku. Kā atzina NVO centra vadītājs Uldis Dūmiņš — kaut uz neilgu laiku, bet tas ir liels papildinājums Odzienas ciemam, kur dzīvo 20 iedzīvotāju. Tur gan esot 50 stārķu ligzdu un vairākas tieši pils augstumos. Tā kā forums katru reizi notiek citā vietā, tā esot iespēja iepazīt dažādas skaistas Latvijas vietas. Tā ir arī jauna lappuse centra darbībā, kas sāk aktīvāku darbu ar kopienām.
Atklājot forumu, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums uzsvēra, ka darbs, ko katrā vietā veic nevalstiskā sektora pārstāvji, ir ļoti nozīmīgs. Jo veiksmīgāka ir sadarbība starp biedrībām un pašvaldībām, jo vairāk pieaug dzīves kvalitāte.
“Pēdējā teritoriālā reforma, visticamāk, bija vajadzīga, bet tās ieviešana sagādāja daudz grūtību, arī pāridarījuma sajūtu un savas identitātes zaudēšanu. Līdzdalības budžets mēģina mazināt un kompensēt šīs sekas, lai veicinātu vienmērīgāku novada attīstību. Ļoti svarīgi tas ir Sēlijai, tās vārda, identitātes atgūšanai un aktualizēšanai,” teica Leons Līdums.
Veiksmīgu darbu foruma dalībniekiem vēlēja arī Vidusdaugavas NVO centra vadītāja Agita Pleiko no Jēkabpils.
Ir, par ko priecāties
Sabiedrības līdzdalībai šobrīd pievērš arvien lielāku nozīmi. Kāda ir situācija un kā turpmāk sadarboties, lai ieviestu jaunās pārmaiņas likumā, forumā diskutēja nevalstiskā sektora un pašvaldību pārstāvji. Pieredze novados ir dažāda, tostarp iedzīvotāju padomju veidošanā. Aizkraukles novadā šī situācija ir pietiekami laba, jo izveidotas 11 padomes no 20 vietām, līdz ar to vēl ir, kur tiekties. Aizkraukles novada pašvaldība izvirzījusies vadībā pārējo Zemgales pašvaldību vidū līdzdalības budžeta finansējuma ziņā — rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tas ir 4,21 eiro. Kopā šogad šim mērķim piešķirti 125 000 eiro, un aktīvi sākusies balsošana par iesniegtajiem projektiem. Šajā gadā to ir 40.
Turpretī pēdējā vietā Aizkraukles novada pašvaldība ir pēc NVO piešķirtajam līdzekļiem — tie ir tikai 50 centi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Redzot šos Ulda Dūmiņa prezentētos skaitļus, Leons Līdums atzina, ka ir gan gandarījums, gan ir par ko padomāt un diskutēt.
“Kopš likuma izmaiņu ieviešanas, esam daudz par to runājuši tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem, katru pirmdienu dodoties uz kādu novada vietu. Bijis svētīgi dzirdēt un saprast, ko domā un par ko informēti iedzīvotāji, kas nereti atšķiras no mūsu priekšstatiem. Tāpēc biežāk ir jāiet laukā no saviem kabinetiem. Šajās tikšanās reizēs esam skaidrojuši arī iespējas veidot iedzīvotāju padomes, jo, mūsuprāt, svarīgi, lai tās ir. Redzam, ka tās vairāk izveidojušās vietās, kur cilvēki vairāk jūtas ko zaudējuši, bet lielākās apdzīvotās vietās par padomes izveidi ir mazāka interese. Tas gan ir tāds labs veids, kā cilvēki var veidot dialogu un iesaistīties savas vietas attīstībā, un šī izpratne pamazām veidojas. Pašvaldībai gan tas ir papildu slogs un resursi, bet tas jāpārvar,” teica Leons Līdums.
Viņš piebilda, ka arī par līdzdalības budžeta projektu konkursu nevar teikt, ka visu “paņems” lielākās apdzīvotas vietas. Aktivitāte ir dažādās vietās, veicinot sadarbību.
Izdodas “iekustināt”
Sava pieredze līdzdalības jautājumos ir arī līdzās esošā Jēkabpils novada pārstāvjiem. Viens no ieguvumiem, ko uzsvēra Agita Pleiko, ir senioru konsultatīvās padomes izveide, kuras iecere “iekustināta” pēc divu gadu sarunām ar pašvaldību.
“Mūsuprāt, tieši seniors ir ar visplašāko redzesloku, jo saskata ne tikai savas, bet arī bērnu un mazbērnu vajadzības. Caur šo padomi var aptvert visu novadu, tāpēc uzsvars bija, ka tās veidošanā vistiešāk jāiesaistās tieši pašvaldībai,” atzina Agita Pleiko, atzinīgi vērtējot tās sadarbību ar nevalstisko sektoru. Tam piekrita arī Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības un kultūras jautājumos Aija Vetere, atzīstot, ka, iespējams, vairāk jāpārņem Aizkraukles pieredze, regulāri rīkojot tikšanās ar iedzīvotājiem viņu apdzīvotajās vietās. Jāuzrunā dažādi sabiedrības “burbuļi”, jāveicina, lai tie pārklājas, un nav citu veidu veiksmīgai sadarbībai.
Uldis Dūmiņš piebilda, ka attīstībā liela ietekme ir tādai baltai skaudībai — kaimiņam ir un arī man vajag! Katrā ziņā ir gandarījums redzēt, ka likuma izmaiņas darbojas, un pašvaldības to ievēro, piešķirot nepieciešamos līdzekļus līdzdalības budžetā. Citur tas ir vairāk, citur mazāk, bet process ir pavirzījies.
Foruma dalībniekiem bija iespēja piedalīties arī izzinošās darbnīcās — kā veidot sociālo tīklu kampaņas, no nulles izveidot apjomīgu festivālu, vairāk uzzināt par pētījumu “Kā no jauna ieraudzīt cilvēku potenciālu”, apgūt stratēģisko plānošanu NVO darbībai un aktivizēt kopienas spēku. Izskanēja arī informācija par jauno Eiropas Savienības budžetu un aktualitātēm no Briseles, neformālas sarunas un kopīga atpūta.
