Bieži pastaigājos birzītē Aizkraukles pilsētas jaunajā rajonā un ar skumjām secinu, ka pēdējos gados tajā vairs nedzird dziedam cīruļus un citus putnus.
Bieži pastaigājos birzītē Aizkraukles pilsētas jaunajā rajonā un ar skumjām secinu, ka pēdējos gados tajā vairs nedzird dziedam cīruļus un citus putnus. Palikušas tikai vārnas, baloži un pāris strazdu. Saviesies daudz klaiņojošo kaķu, kuri izposta zālē, krūmājos un ne pārāk augstu kokos esošās putnu ligzdas. Esmu jau gados un putnu dziesmās klausījusies pārpārēm, taču man ir žēl, ka bērni aug, nezinot, kas ir cīruļu treļļi un lakstīgalas melodijas.
Tā ir cilvēku vaina. Ja kāds vēlas turēt mājās kaķi, lūdzu, bet kāpēc daudzdzīvokļu māju pagalmi un bērnu rotaļu laukumi jāpārvērš klaiņojošu kaķu barotavās? Pie kādas mājas pakša dienu un nakti stāv pilnas bļodas kaķiem, bet, kad aizrādu sievietēm, kuras dzīvniekus baro, viņas aizvainotas man pārmet, ka es nemīlu mazās radības. Es mīlu dzīvniekus, taču domāju arī par dabu un nākamajām paaudzēm. Klaiņojošie kaķi izjauc līdzsvaru dabā. Viņi izposta putnu ligzdas, bet, ja nav putnu, savairojas dažādi kukaiņi, un cieš gan apkārtējā vide, gan cilvēki.
Tamāra, pensionēta aizkraukliete
