Mazzalves pamatskolas darbinieki nesen piedzīvoja ko pavisam neparastu. Rosoties skolas pagalmā, viņi pamanīja tuvojamies mazu putnēnu svītu.
Mazzalves pamatskolas darbinieki nesen piedzīvoja ko pavisam neparastu. Rosoties skolas pagalmā, viņi pamanīja tuvojamies mazu putnēnu svītu. Gāzelīgā gaitā viņi čāpoja no parka uz Dienvidsusēju, kura tek gar skolu.
Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis steidzās pēc fotoaparāta, lai iemūžinātu septiņu putnēnu dzīvē pirmo lielo ceļojumu. Apskatot pūkainos radījumus tuvāk, mazzalvieši secinājuši, ka viņi ir lielās gauras mazuļi. Šie putni ligzdo koku dobumos stāvoša vai lēni tekoša ūdens tuvumā, un šī ģimenīte par savu mājvietu bija izvēlējusies kādu no Mazzalves parka kokiem.
Parasti putnēni, sasniedzot noteiktu vecumu, izlec no dobuma un mātes pavadībā dodas uz tuvāko ūdenstilpni. Šoreiz gaura ar diviem mazuļiem bija aizsteigusies pa priekšu un jau plunčājās upē, bet septiņi mazie lidoņi bija atpalikuši. Apmēram 200 metru garo ceļu no parka līdz upei viņi veica, cieši saspiedušies bariņā, uzmanīgi vērojot apkārtni. Pāri zālājam pa bruģēto taciņu viņi devās uz savu jauno mājvietu upes krastā.
Mazzalviete Žanna Miezīte, atceroties neparasto skatu, saka: “Šo mazo putnēnu lielo pārgājienu cauri skolas pagalmam simboliski salīdzināju ar mūsu skolēnu pirmo lielo notikumu — pamatskolas izlaidumu, pēc kura arī viņi pirmo reizi dosies lielajā dzīvē.”
Piedzīvojumi gan sākās, kad septiņi pūkainīši bija pazuduši aiz skolas stūra. Pēkšņi uzradās vēl viens, pēdējais putnēns, un, vai nu sajaucis ūdenstilpnes, vai nolēmis, ka tālāk čāpot nav vērts, metās pie skolas izveidotajā strūklakā. Žanna, Aivars un citi palīgi mēģināja putnu no strūklakas “izzvejot”, taču mazais nirstot veikli izvairījās. Lai tiktu ar putnēnu galā, mazzalvieši ņēma palīgā pat tīklu un, noķēruši gauru ģimenes pastarīti, nesa viņu uz upi. “Baidījāmies, ka māte viņu nepieņems cilvēku smaržas dēļ, taču viss bija kārtībā, un nu visa ģimene ir kopā. Tā apmetusies uz dzīvi Dienvidsusējas krastā pārsimt metru lejup pa upi,” saka Žanna Miezīte.
