Ja dārzā vērojami kurmju rakumi, tajā ir bagātīga un laba augsne.
Ja dārzā vērojami kurmju rakumi, tajā ir bagātīga un laba augsne. Entomologi neiesaka ar kurmjiem cīnīties, bet gan iemācīties ar viņiem sadzīvot.
Kurmja alu sistēma ir ļoti sarežģīta, tā sazarojas neskaitāmās alās, kas ved uz barības krātuvēm, ūdenstilpni, medību laukiem. Gada laikā kurmji zemes virspusē iznes centneriem zemes, kas bagātināta ar kalciju, magniju un citiem vērtīgiem minerāliem, tāpēc ir vērtīga dārzkopībā.
Strādīgs baltrocis
Mazais celtnieks urbj augsni ar savu degunu, bet izgrābj zemi ar ķepām, turklāt dara to ļoti ātri. Interesanti, ka ķepas kurmim ir vērstas uz āru un ir gandrīz baltas, lai arī zemes darbi ir melni.
Lai arī kurmis ir cītīgs racējs, tomēr diezgan slinks, tāpēc necentīsies urbties cauri stipri noblietētai augsnei un dzīvos vienā dārza gabalā, kurš ielenkts ar labi izmīdītiem celiņiem. Slinkumu viņš pārvarēs tikai tad, ja aptrūks barības.
Kurmis ir ļoti ēdelīgs un barojas 5—6 reizes dienā ar nelieliem pārtraukumiem gulēšanai. Viņš dzīvo pastāvīgos barības meklējumos un liks uz zoba arī jebkuru alā iekritušu vardi, čūsku vai peli, arī sliekas.
Labāk sadzīvot
Kurmjus neiesaka nogalināt, bet mēģināt viņus atbaidīt. Viņi var pazust no viena dārza gala un atgriezties tad, kad to vismazāk gaida. Vienā vietā ilgāk par nedēļu kurmis nedzīvo, jo meklē barību. Daudzas tautā ieteiktās metodes uz kurmjiem neiedarbojas, dažādi tarkšķi un metāla stieplēm uzkārtas alus kārbas spēj iebiedēt tikai jaunos kurmjus. Tā kā kurmis ir jutīgs pret dažādām smaržām, var mēģināt viņa alās likt sapuvušas siļķes galvas, šo smaku kurmis nevar ciest un aiziet. Taču viena no efektīvākajām cīņas metodēm ir kurmju lamatas, kuras jāievieto aktīvā alā. To, vai ala ir aktīva, var noteikt, piespiežot alu ar kāju. Ja kurmis diennakts laikā rakumu atjauno, tātad eja ir aktīva. Galvenās ejas kurmis parasti rok gar celiņiem, žogiem un citiem cilvēka veidotiem šķēršļiem.
TVNET
***
Fakts.
* Aptuveni 100 g smags kurmis gadā apēd 20—23 kg slieku.
* Kurmis var rakt virspusējo tuneli ar ātrumu 5,5 m stundā (metru 10 minūtēs).
* Pa tuneļiem kurmis pārvietojas ar ātrumu 25 metri minūtē.
* Salīdzinājumā ar citiem līdzīga izmēra dzīvniekiem kurmjiem ir divreiz vairāk asiņu un hemoglobīna tajās, kas ļauj kurmjiem viegli elpot pazemē, kur ir maz skābekļa.
* Kurmji neguļ ziemas miegu un ir aktīvi augu gadu. Pēc aukstām ziemām ar kailsalu vērojama kurmju masveida bojāeja.
* Kurmja mūžs ilgst vidēji 4—5 gadus.
