Vīrs atgriežas mājās pēc pusnakts. — Kur tu atkal blandies? — viņam pārmet sieva. — Es jau trīs stundas gultā lasu un gaidu, kad tu pārnāksi. — Bet es jau trīs stundas gaidu uz ielas, kad tu beidzot nodzēsīsi gaismu.
Vīrs atgriežas mājās pēc pusnakts.
— Kur tu atkal blandies? — viņam pārmet sieva. — Es jau trīs stundas gultā lasu un gaidu, kad tu pārnāksi.
— Bet es jau trīs stundas gaidu uz ielas, kad tu beidzot nodzēsīsi gaismu.
***
Ausma lasa kādu mīlas lirikas grāmatu. Pēkšņi viņa izbrīnīti saka vīram:
— Dārgais, zini, kaut kāds Plūdons nozadzis tavu dzejoli, kuru tu man veltīji pirms diviem gadiem!
***
Vientuļā salā nonāk četri vīrieši — vienam ap trīsdesmit, otram četrdesmit, trešais gadu piecdesmit vecs, bet ceturtajam jau sešdesmit. No rīta viņi ierauga, ka jūrā plunčājas meitenes. Pirmais lec ūdenī un peld pie viņām, otrais steidzīgi sien plostiņu, trešais ir pārliecināts, ka meitenes pašas izpeldēs malā, bet ceturtais brīnās, kādēļ sacelta tāda jezga — visu taču tāpat var labi redzēt.
***
— Vakar redzēju kolosālu dāmīti ar suni! Eju viņai klāt un saku: “Cik jums jauks sunītis! Visu mūžu esmu par tādu sapņojis!”
— Un ko viņa?
— Atstāja to smerdeli man.
***
— Man ir aizdomas, ka sieva mani krāpj.
— Kāpēc tu tā domā?
— Piecu gadu laikā, kamēr nebiju mājās, viņa ir dzemdējusi trīs puikas.
***
— Dakter, ko tas nozīmē — sieva mani krāpj, bet ragi man neaug?
— Tas taču tikai tāds tautas izteiciens!
— Ak tā? Bet es domāju, ka man trūkst kalcija…
