5. jūnijs — Starptautiskā vides diena.
5. jūnijs — Starptautiskā vides diena.
Katrā apdzīvotā vietā var atrast atkritumu kaudzes, kuras izveidojuši bezatbildīgi cilvēki, kam vienalga — dzīvojam sakoptā vidē vai atkritumu izgāztuvē. Šādas nelegālas izgāztuves, braucot pa rajonu, ieraugām daudzviet.
Atkritumu kalni ir ne tikai izgāztuvēs. Tos var ieraudzīt nomaļās žogmalēs, mežiņā un krūmājos apdzīvoto vietu tuvumā, īpaši pie garāžu kooperatīviem. Vietu, kur drazas izsviestas, var dēvēt par sabiedrības slinkuma robežu.
Vides inspektori konstatējuši, ka pietiek mežmalā vai kādā citā vietā nolikt vienu vai divus atkritumu maisus un jau pēc nedēļas tiem blakus būs vairāki citi. Cilvēks sava slinkuma un nevīžības dēļ vienmēr izvēlēsies vieglāko ceļu — pa roku galam nometīs to, kas pašam kļuvis lieks.
Maz sodīto
Madonas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Eduards Tumeļkāns stāsta, ka pēdējo triju gadu laikā Aizkraukles rajonā izdevies noķert un sodīt tikai astoņas personas, kuras atkritumus izmetušas tam neparedzētās vietās. Iekasēta sodanauda 330 latu apmērā. Tas, protams, ir ļoti maz.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā par vides piegružošanu fiziskajām personām paredzēts naudassods no 20 līdz 250 latiem, savukārt juridiskajām personām no 100 līdz 1000 latiem. Turklāt sods paredzēts arī par nepiedalīšanos pašvaldības rīkotajā atkritumu savākšanas akcijā.
Jārīkojas pašvaldībām
Tumeļkāna kungs uzskata, ka vislielākā iespēja kaut ko darīt, lai pašvaldības teritorija nepārvērstos par izgāztuvi, ir pašvaldību vadītājiem. Likumā paredzēts, ka tieši viņi var pieprasīt atbildību no tiem zemes īpašniekiem, kuri pieļauj izgāztuvju veidošanos un neko nedara, lai tās savāktu.
Iepriecinošāka situācija ir pilsētās, kur atkritumu savākšana notiek centralizēti. Sliktāk ir mazākās apdzīvotās vietās, jo atkritumu konteiners pie katras privātmājas pagaidām šķiet tāls un nepiepildāms sapnis. Taču tieši pašvaldība var izstrādāt saistošos noteikumus un līgumu par atkritumu izvešanu padarīt par obligātu normu. Tāpat šajos noteikumos var paredzēt atbildību par šīs prasības neievērošanu.
Bet, kamēr pašvaldības “snauž” un neko nedara, atkritumu kalni “grezno” vietas, kurās citā situācijā mēs varētu atpūsties un baudīt tīru vidi.
Bīstamais šīferis
Aktuāla problēma ir vecais savu laiku nokalpojušais šīferis, kurš nu azbesta satura dēļ kļuvis par bīstamajiem atkritumiem. Kāds paziņa reiz stāstīja, ka interesējies pašvaldībā, kur likt vecās šīfera plāksnes, kuras izgāztuvē nepieņem. Viņam ieteica tās sīki sadauzīt un aprakt mežā…
Nu šīferi savāc SIA “Euro Concord”. Uzņēmuma darbinieki šīferi iesaiņo atbilstoši prasībām un nogādā vietā, kur paredzēta tā uzglabāšana. Taču par šo pakalpojumu jāmaksā.
