Pavisam drīz šajā pieneņu ziedēšanas laikā dzimšanas dienu svinēs bebrēniete Ginta Stāmure. Viņas jubileju raksturo tāds šķelmīgi apaļš skaitlis — 40 gadu.
Pavisam drīz šajā pieneņu ziedēšanas laikā dzimšanas dienu svinēs bebrēniete Ginta Stāmure. Viņas jubileju raksturo tāds šķelmīgi apaļš skaitlis — 40 gadu.
Ginta Stāmure ir pavāre Kokneses speciālās internātskolas ēdnīcā Bormaņos. Tur arī viņu satiku, gatavojot skolēniem kārtējās pusdienas.
“Aiztriecas” uz Bebriem
Pavāres arods ir apzināta Gintas izvēle. Vairāk gan viņa vēlējās apgūt konditores profesiju, bet šajā specialitātē tuvākajās mācību iestādēs uzņēma tikai pēc vidusskolas.
— Tā pēc 8. klases es no savas dzimtās Jelgavas “aiztriecos” uz vismaz simts kilometru attālajiem Vecbebriem, kur apguvu pavāres — konditores amatu. Konditores iemaņas gan man palikušas tikai kā sirdslieta, jo ikdienas pienākumi ar to daudz nav saistīti, — stāsta jubilāre.
Viņa piebilst, ka tikai, sākot strādāt, apjautusi, ko nozīmē šis darbs. Kādreiz šķitis, ka pavāram ir salīdzinoši “viegla maize”. Tomēr ēdnīcas virtuvē ātri vien sapratusi, cik tas viss patiesībā ir smagi.
Nekad nesaki “nekad”
Ginta Stāmure šobrīd sevi jau uzskata par īstu bebrēnieti. Gadu pēc tehnikuma beigšanas viņa nostrādāja par pavāri bērnudārzā Bauskā un tad atgriezās Bebros. Savas Jelgavas viņai nepietrūkst, vairs ne. Te viņa jūtas labi.
— Sākumā bija ļoti grūti, jo Jelgavu ar Bebriem nevar salīdzināt. Visu laiku skandēju, ka laukos jau nepalikšu. Kad gadu pēc darba Bauskā tomēr atgriezos, kursa audzinātāja man to atgādināja, — ar smaidu atceras jubilāre.
Lutina no sirds
Bebros Ginta ieprecējās. Par savu ģimeni viņa saka — vislabākā. Kopā ar vīru Elmāru abi audzina trīs bērnus — vecākais dēls Egīls Vecbebru profesionālajā vidusskolā apgūst datorzinības un beidz trešo kursu, vidējā meita Egita A. Upīša Skrīveru vidusskolā aizvada pēdējās mācību dienas 10. klasē, bet pastarītei Elīnai ir desmit gadu, un viņa skolojas turpat Bebros.
Tā iznācis, ka gan vīram, gan bērniem vārdi sākas ar vienu burtu. Ginta stāsta, ka meitu tēvs noteikti gribējis saukt par Egitu, bet jaunākajai piemeklējusi kaut ko līdzīgu, lai “neizlec” no vienotā ansambļa.
— Dažkārt domāju — par kādiem nopelniem man tikusi tik laba ģimene? Kā sieva un māte esmu lutināta un mīlēta. Tādus nedarbus, kuru dēļ man sāpētu sirds, neatceros. Vecākais dēls caur un cauri ir “datoriķis”. Vidējā meita vēl domā, ko darīt nākotnē. Savukārt jaunākā mums ir lielākais nemiera gariņš. Viņa Kokneses mūzikas skolā mācās arī klavierspēli. Gribētu, lai viņai saglabājas vēlme to turpināt. Reizēm Elīnai saku — ja esi dusmīga, aizej padari kaut ko citu, pie klavierēm atgriezies tad, kad atkal būs prieks spēlēt, — saka Gintas kundze.
Kaut ko garšīgu!
Tā kā Ginta ir pavāre, ēdiena gatavošana aizņem lielāko dienas daļu, arī mājās, kas reizēm ir apgrūtinoši. Lai ko cel galdā, kāds vienmēr prasa kaut ko garšīgu. Tad nākas pamainīt ēdienkarti, bet visbiežāk iznāk “variācija par tēmu”. Šobrīd mājās iecienītākās ir putukrējuma kūkas ar zemenēm, kuras ziemā glabātas sasaldētas. Arī jubilejās visi zina, ka pie Gintas varēs panašķēties. Jubilāre nopūšas, ka tas gan ir mūžīgais pienākums — nepievilt radus un draugus.
— Katram pavāram viens un tas pats ēdiens padodas savādāks, lai gan pēc standartiem tā nevajadzētu būt, ja produkti ir vienādi. Ir brīži, kad gribas pat mainīt darbu vai vismaz vidi, jo tā var kaut ko jaunu iemācīties. Man tāda iespēja bija pērn vasarā, kad nedaudz pastrādāju kafejnīcā “Pērse” Aizkrauklē. Vispār jau pavārs sava darba rezultātu neredz — tik vien tas mirklis, kamēr ēdiens galdā, — saka Ginta.
Atmiņas uzmundrina
Vaļasbrīžos jubilārei patīk nedaudz pašūt, ziemā arī adīt. Pati gan smejot teic, ka viņai ir tā kā tautasdziesmā, ka pa trijiem gadiem cimdu pāri kā līgot nolīgo! Ģimenei ir arī personīgā māja ar nebeidzamajiem darbiem. Tomēr darbošanās ap to sniedz arī labu relaksāciju un gandarījumu.
Ģimenei patīk kopīgi doties ekskursijās, vasarā noteikti aizbraukt pie jūras. Šajā pavasarī ar vīra kolēģiem braukuši laivās pa Ogres upi. Lai arī laika apstākļi nelutināja, pasākums bijis jauks, un atmiņas par to vēl tagad uzmundrina.
