Latvijas Dabas fonds saistībā ar projektu “Jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju noteikšana” šogad atkārtoti izsludina pieteikšanos dabisko pļavu izvērtēšanai, par kurām var saņemt finansiālu atbalstu.
Latvijas Dabas fonds saistībā ar projektu “Jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju noteikšana” šogad atkārtoti izsludina pieteikšanos dabisko pļavu izvērtēšanai, par kurām var saņemt finansiālu atbalstu.
Latvijas Dabas fonds jau pagājušajā gadā aicināja dabisko pļavu īpašniekus pieteikties šim atbalstam. Aizkraukles rajona zemnieki bija ļoti aktīvi un bioloģiski vērtīgo zālāju izvērtēšanai iesniedza 181 pieteikumu kopējai platībai 1703 hektāri.
Taču pēc šo pļavu apskatīšanas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem atzina nedaudz vairāk kā 30 procentu pieteikto platību. Pārējie lauki izrādījās pamesti un neapsaimniekoti vai kolhozu laikā aparti zālāji, kuru dabiskā atjaunošanās norit ļoti lēni. Aizkraukles rajonā pagājušajā gadā par bioloģiski vērtīgiem zālājiem atzina pļavas 561 hektāra platībā. Šajā ziņā Latvijā esam pirmajā piecniekā.
Šogad zemes apsaimniekotāji pieteikumus bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšanas atbalstam vēl varēja iesniegt līdz 25. maijam. Lauku konsultāciju biroja vadītāja Ināra Regīna Grīnblate informē, ka saimnieki pieteikuma anketas jau izpildījuši un nosūtījuši Latvijas Dabas fondam.
Grīnblates kundze atzīst: “Gatavojot pieteikumu šim atbalstam, zemnieks dabā paraugās pavisam citādām acīm. Viņš meklē vērtīgos un aizsargājamos augus, vēro, kādi putni ligzdo šajās pļavās. Atbalsta maksājums bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšanai zemniekam ir papildus ienākums, taču tas ir arī apgrūtinājums. Iegūt lopbarību šajās pļavās nevar, jo zāli pļaut tur drīkst tikai tad, kad putni beiguši ligzdot un augiem izbirušas sēklas.”
Pieteiktās platības izvērtē dabā, īpašu uzmanību pievēršot pļavām upju un ezeru palienēs, vietās ar izteikti paugurainu reljefu, slapjās un avotainās teritorijās.
Saimnieki, kuri bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšanas atbalstam pieteicās pagājušajā gadā, šogad, gatavojot pieteikumu vienotajam platībmaksājumam, tos iezīmēja lauku bloku kartēs, bet naudu saņems šīgada beigās. Savukārt šogad pieteiktās pļavas izvērtēs, un līdz 15. novembrim saimnieks saņems ziņu, vai pieteiktā teritorija atzīta par dabisku pļavu. Naudu par to varēs saņemt nākamgad.
***
Izziņa.
Bioloģiski vērtīgi zālāji ir dabiskas pļavas, kuras nav sētas un apmēram 20 gadu nav apartas. Tās ir ziedaugiem bagātas, apsaimniekotas ar pļaušanu un ganīšanu. Atšķirībā no sētajiem zālājiem dabiskajās pļavās nav vienas dominējošas augu sugas, raksturīga labi izveidota velēna. Pļavas dabiskumu apliecina tajā augošās ziepenītes, mārsils, spradzenes, gaiļbiksītes, nakstvijoles, saulpurenes, dzegužpirkstītes un citi augi, kādus neatrast kultivētajos zālājos.
