Stājies spēkā likums, kurā noteikti nosacījumi kompensāciju aprēķinam par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamajās dabas teritorijās.
Stājies spēkā likums, kurā noteikti nosacījumi kompensāciju aprēķinam par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamajās dabas teritorijās. Arī Aizkraukles rajonā ievērojamas platības aizņem dažādi dabas liegumi. Daļa šo teritoriju pieder privātīpašniekiem.
Likums paredz divu veidu kompensācijas. Ir iespēja apmainīt aizsargājamajā dabas teritorijā ietilpstošu zemesgabalu pret līdzvērtīgu vai saņemt vienreizēju samaksu par mežsaimnieciskās darbības rezultātā neiegūto mantisko labumu.
Zemes maiņu, sākot no 2007. gada 1. janvāra, organizēs Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošais Valsts zemes dienests. Savukārt iesniegumus atlīdzības saņemšanai naudā par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem pieņem Vides ministrijas pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde.
Likums nosaka, ka zemes īpašniekiem ir tiesības prasīt atlīdzību tikai tad, ja aizsargājamajā dabas teritorijā visu gadu ir aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība, visu gadu aizliegta galvenā cirte (izņemot kailcirtes) un kopšanas cirte.
Atlīdzība par šiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem nepienākas, ja zemes īpašumtiesības iegūtas pēc šo ierobežojumu noteikšanas. Tāpat uz atlīdzību nevar pretendēt, ja ir nekustamā īpašuma nodokļu parādi.
Likums paredz kompensēt tikai tos saimnieciskās darbības ierobežojumus, kurus nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikrolieguma statuss. Tas nozīmē, ka atlīdzības aprēķins netiek paredzēts, piemēram, ierobežojumiem aizsargjoslās vai Meža likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Tāpat likuma nosacījumiem neatbilst tie ierobežojumi, kurus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās nosaka ainavu aizsardzības, neitrālais un dabas parka zonējums.
Paredzēts, ka līdzekļi kompensācijām jāpiešķir no valsts budžeta vai Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Šobrīd nauda kompensāciju izmaksai valsts budžetā nav paredzēta.
Ja tomēr vēlaties izmantot likumā paredzētās tiesības, atlīdzības saņemšanas iesniegumā jānorāda vieta, kur ir īpašums, un zemes kadastra apzīmējums. Jāpievieno zemesgrāmatas apliecības kopija. Ar parakstu apstiprinātu iesniegumu kopā ar notariāli apliecinātu zemesgrāmatas apliecības kopiju iespējams sūtīt pa pastu.
Īpašnieks par zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, var saņemt tikai vienu no likumā noteiktajiem kompensācijas veidiem — atlīdzību naudā vai zemes maiņu.
Ja zemes īpašums ir pašvaldības izveidotā aizsargājamajā dabas teritorijā, tad kompensācijas piešķiršanas iesniegums jāraksta konkrētajai pašvaldībai. Ja zemes īpašums ir valsts izveidotā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, iesniegums sūtāms Dabas aizsardzības pārvaldei.
***
Izziņa.
Lielākās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Aizkraukles rajonā ir dabas parks “Daugavas ieleja” 1091 hektāra platībā Aizkraukles novada, Sērenes un Skrīveru pagasta teritorijā, Aklais purvs (1900 ha) Daudzeses pagastā, Aizkraukles purvs un mežs (500 ha), Mazzalvītes purvs (230 ha) Zalves pagastā, Dzilnas dumbrāji (215 ha) Mazzalves pagastā, Vāveres ezers (170 ha) Valles pagastā, Vesetas palienes purvs (115 ha) Vietalvas un Aiviekstes pagastā, Seržu tīrelis (53 ha) Valles pagastā, Šķibu purvs (53 ha) Bebru pagastā, Gasparsona purvs (27 ha) Daudzeses pagastā, Ozolkalnu dabas liegums (21 ha) Skrīveru pagastā, Dūņezera purvs (4,5 ha) Valles pagastā, Ellītes purvs (1,8 ha) Daudzeses pagastā. Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas ir arī karsta kriteņu apkaime Klintaines, Kokneses un Sērenes pagastos, kā arī divi dabas pieminekļi — Ādmiņu akmens Staburaga pagastā un kaļķakmeņu atsegums Aizkraukles pagastā, kā arī dendrārijs un svešzemju koku stādījumi Skrīveru pagastā un Kokneses parks.
