Zalviete Jugita Paškova lepojas ar savu īpatnējo vārdu, un tas, ka viņai nav oficiālas kalendārā ierakstītas vārdadienas, Jugitu neuztrauc.
Zalviete Jugita Paškova lepojas ar savu īpatnējo vārdu, un tas, ka viņai nav oficiālas kalendārā ierakstītas vārdadienas, Jugitu neuztrauc.
Jugitas kundze stāsta, ka ļoti labi zina, no kurienes viņai tāds neparasts un rets vārds: “Kad mana mamma mācījusies vēl vidusskolā, izlasījusi kādu skandināvu mīlestības romānu, kurā galvenā varone bija blonda, zilacaina meitene vārdā Jugita. Mammai šis vārds tik ļoti iepaticies, ka viņa skaidri zinājusi — ja viņai kādreiz piedzims meita, noteikti sauks par Jugitu.”
Jugita atzīst, ka ir apmierināta ar savu vārdu un viņai tas patīk. “Nepazīstu nevienu sievieti, kurai būtu tāds pats vārds kā man. Domāju, ka tas ir interesanti. Lai gan mana vārda kalendārā nav, es vārdadienu pamanos nosvinēt divreiz — mamma mani sveic 3. decembrī, kad vārda svētkus svin Jogitas, bet ar kolēģiem un draugiem — 22. maijā.”.
Neparastā vārda īpašniece atklāj, ka turpinājusi mātes sākto — arī viņa savai meitiņai vārdu Megija devusi romāna “Dziedoņi ērkšķu krūmā” iespaidā.
