Notikusi Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojuma projekta sabiedriskās apspriešanas otrā posma noslēguma sanāksme. Interesenti tajā uzzināja par plānojuma izstrādes gaitu, saņemtajiem priekšlikumiem un atzinumiem, kā arī sniedza jaunus.
Notikusi Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojuma projekta sabiedriskās apspriešanas otrā posma noslēguma sanāksme. Interesenti tajā uzzināja par plānojuma izstrādes gaitu, saņemtajiem priekšlikumiem un atzinumiem, kā arī sniedza jaunus.
Kopš februāra beigām, kad Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padome nolēma teritorijas plānojuma projektu nodot sabiedriskajai apspriešanai, Zemgales attīstības aģentūra (ZAA) no dažādām ministrijām, valsts institūcijām, kā arī no pašvaldībām saņēma vairāk nekā 40 atzinumu un gandrīz 100 priekšlikumu.
Zemgalieši nepiekrīt Satiksmes ministrijas noraidošajai attieksmei pret dzelzceļa apvedceļa perspektīvo izbūvi Jelgavas apkaimē, jo plānotāji prognozē, ka nākotnē Eiropā ievērojami attīstīsies kravu pārvadājumi pa jūras ūdensceļiem. Tas nozīmē, ka pieaugs arī kravu pārvadājumi pa dzelzceļu Liepājas un Ventspils virzienā, taču intensīvā dzelzceļa tranzīta kravu kustība cauri Jelgavai jau tagad, pēc ekspertu atzinuma, ir sasniegusi augstu bīstamības pakāpi.
Negaidīti liels ir pašvaldību skaits, kuras pauž rūpes par autoceļu attīstību Zemgalē. Gandrīz katra pašvaldība vietējiem ceļiem vēlas piešķirt pienācīgu nozīmi visa reģiona infrastruktūras attīstībā. Par to sevišķi norūpējušies ir jēkabpilieši, jo viņu rajonā tikai 24,5 procenti valsts autoceļu klāti ar melno segumu, un tas ir viszemākais rādītājs visu pārējo rajonu vidū.
Zīmīgi, ka plānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā ZZA saņēma 225 Staburaga, Sēlpils un Seces pagasta iedzīvotāju parakstītu vēstuli par ārkārtas situāciju uz valsts nozīmes autoceļa no Aizkraukles līdz Jēkabpilij Daugavas kreisajā krastā. Sevišķi kritiska situācija izveidojusies ceļa posmā no Seces līdz Slazdukrogam Staburaga pagastā. Tur ceļa klājums ir zemāks par apkārtējiem laukiem, tālab pavasaros pārvēršas par grāvi.
Tikpat kritiska situācija ir uz Jaunjelgavas dambja autoceļa, kura turpmāka izmantošana bez atbilstoša remonta kļūst neiespējama. Šī iemesla dēļ drīzumā autotransporta kustība te varētu tikt arī pārtraukta. Iedzīvotāju sūdzību izskatīja Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padome un nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, kurš to tālāk pāradresēja Satiksmes ministrijai. Tā pagaidām klusē.
Zemkopības ministrijas atzinumā ieteikts plānojumā precīzāk atspoguļot valstī visauglīgākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kas ir ne tikai Zemgales, bet viena no visas valsts galvenajām bagātībām. Jelgavas rajona Ozolnieku novada pašvaldība teritorijas plānojumā vēlas pievērst uzmanību meliorācijas sistēmu kopšanai un saglabāšanai, jo to sabrukums var novest pie lauksaimniecībā izmantojamo zemju ražības krasas samazināšanās.
Turklāt Jelgavas rajona galvenā valsts kultūras inspektore Dzintra Zimaiša Zemgales teritorijas plānojumā īpaši vēlas akcentēt latviešu strēlnieku piemiņas vietu Tīreļpurvā, ko sadarbībā ar Rīgas rajona un Jūrmalas pašvaldībām iespējams izveidot par starptautiskas nozīmes tūrisma objektu.
Teritorijas plānojuma sabiedriskā apspriešana noslēgsies 23. maijā, taču priekšlikumus ikviens interesents varēs iesniegt ZAA arī pēc tam, jo darbs pie dokumenta galīgās redakcijas turpināsies līdz gada beigām.
