Daudzeses pagasta ģimenes ārstes palīdze Natālija Ivanova audzina divus bērnus — dēlu Denisu un meitu Viktoriju.
Daudzeses pagasta ģimenes ārstes palīdze Natālija Ivanova audzina divus bērnus — dēlu Denisu un meitu Viktoriju. Abi mācās Daudzeses pamatskolā. Natālija bērnus audzina tā, kā to darīja viņas māte.
Ar vīru un bērnu tēvu Leonīdu Natālija pirms dažiem gadiem izšķīrās, jo vīrs pārāk aizrāvās ar alkoholu. Viņš devās uz savu dzimto pusi Saldus rajonā, un nu Natālijas ģimenē jau divus gadus dzīvo viņas draugs Gunārs.
Tiekoties ar Gunāru, Natālija vispirms domāja par bērniem — vai viņi audžutēvu pieņems, vai neradīsies konflikti. Taču viss ir labi, Gunārs ar bērniem saprotas, un gan Natālija, gan bērni uz viņu var paļauties jebkurā dzīves situācijā.
Viens klusāks, otrs atklātāks
— Dēls ir diezgan draiskulīgs, bet reizē arī kluss un mazrunīgs. Kad viņam pajautāju, kā veicās skolā, zēns parasti atbild: labi, nekādu atzīmju nav. Ja viņš negribēs man pateikt ko vairāk, tad arī klusēs. Taču ir brīži, kad viņam pašam gribas kaut ko pastāstīt, un tad arī es visu uzzinu. Ir tā, ka Deniss no sirds izrunājas tikai tad, kad pats to vēlas, nevis, kad viņam to jautāju es vai kāds cits, — stāsta Natālija.
Deniss labi mācās, viņam interesē sports un dators. Natālija vēl nezina, par ko Deniss sapņo kļūt. Varbūt ies mātes pēdās, jo katru gadu piedalās sanitāro posteņu mācībās un sacensībās. Katrā ziņā pirmo palīdzību cietušajam viņš prastu sniegt.
— Viktorija ir pavisam citāda — runīga, jautra, sabiedriska, no manis viņai nav noslēpumu. Meitenei patīk dejot, diemžēl skolā deju kolektīva vairs nav, — teic Natālija.
Katram savi pienākumi
Denisam un Viktorijai mājās pienākumi sadalīti. Bērniem katram savu vakaru jānomazgā trauki, istabas un virtuvi viņi kopj katrs pa nedēļai.
— Es bērnus audzinu tāpat kā mana māte. Arī mēs ģimenē bijām divatā ar brāli, un brālis bija divus gadus par mani vecāks tāpat kā Deniss par Viktoriju. Tikai mums bija draudzīga ģimene, jo vecāki labi sapratās.
Arī mums līdz vecāku pārnākšanai no darba bija jāsakārto istabas un jānomazgā trauki. Māte mūs audzināja stingri, dažreiz arī žagaru “nopelnījām”, un es tad uz viņu dusmojos. Domāju, ja man kādreiz būs meita, es tā nerīkošos. Taču arī es daru tieši tāpat, jo savu meitu un dēlu audzinu līdzīgi, kā to darīja mana māmuļa.
Tagad, kad māte jau divus gadus atdusas “Totēnu” kapu kalniņā, es saprotu, cik viņa bija dzīvesgudra sieviete un prata mūs izaudzināt par godprātīgiem cilvēkiem. Māte mūs mācīja ar sirdi, tēvs — ar prātu, — atzīst Natālija.
Māca veidot ģimeni
Vecmāmiņu Rimmu — Natālijas māti — savlaik bija iemīļojusi Viktorija un ļoti pārdzīvoja, kad viņas vairs nebija. Nesen Viktorijai skolā vajadzējis rakstīt domrakstu par savu bērnību, un meitene uzrakstījusi atmiņas par vecmāmiņu.
— Bērnu audzināšanā visvairāk vajadzīga mīlestība, taču tā nedrīkst būt akla. Maniem bērniem ir labi, ka viņiem esmu blakus un sniedzu palīdzību, kad viņi saslimst. Protams, ķeroties pie žagara, sirds sāp, taču, ja citādi nevar… Cenšos bērniem rādīt piemēru, kā veidot labu ģimeni. Tā, lai mājās ik dienu būtu jūtams ģimeniskums. To var panākt, tikai katram apzinoties savus pienākumus, tos labi veicot un nepadodoties slinkumam, — teic Natālija.
