Šīgada trijos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālā iestāde Aizkrauklē un rajonā veikusi 121 darba devēja pārbaudi. Tikai vienā gadījumā konstatēta algu maksāšana “aploksnē”.
Šīgada trijos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Zemgales reģionālā iestāde Aizkrauklē un rajonā veikusi 121 darba devēja pārbaudi. Tikai vienā gadījumā konstatēta algu maksāšana “aploksnē”.
Viens no galvenajiem VID uzdevumiem ir nodrošināt administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā. Tomēr ir atšķirība starp oficiālo statistiku un reālo situāciju darba samaksas jomā. “Aplokšņu algu” apkarošana jau vairākus gadus ir viena no VID darba prioritātēm. Šai problēmai dienests pievērš pastiprinātu uzmanību, regulāri veic dažādas kontroles.
Šogad trijos mēnešos VID Zemgales reģionālā iestāde reģionā kopumā veikusi 737 darba devēju pārbaudes. Pārkāpumi konstatēti 32 gadījumos, un darba devējiem piemērots Ls 1200 liels naudassods. Pārbaudot darba devējus, visbiežāk konstatējam, ka strādājošos nodarbina bez darba līguma, no darbinieku algām nemaz vai tikai daļēji aprēķina un maksā nodokļus.
Aizkraukles pilsētā un rajonā
2006. gada pirmajā ceturksnī darba devējiem veikta 121 tematiskā pārbaude. Pārkāpumi konstatēti vienā no pārbaudēm, jo “aplokšņu algu” apkarošana ir sarežģīts process. Kontroles dienesta pārstāvjiem ir jāpierāda, ka konkrētā uzņēmumā darba ņēmējus nodarbina bez darba līgumiem un no darbinieku algām nemaksā nodokļus. Negodīgie darba devēji savlaicīgi gatavojas iespējamajām VID pārbaudēm. Nereti ir gadījumi, ka darba devēji jau sagatavojuši darba līgumus, bet tos paraksta tikai tajā brīdī, kad uzņēmumā ieradušies VID darbinieki, lai veiktu pārbaudi. Vai arī darba devējs iepriekš vienojas ar darbinieku, ka VID amatpersonai pateiks, ka viņš uzņēmumā strādā pirmo dienu, kaut gan patiesībā to dara jau ilgāku laiku, nenoformējot darba attiecības. Tāpēc rezultativitāte ir tiem kontroles pasākumiem, kuri veikti, pamatojot ar darba ņēmēju sniegto informāciju par pilnu vai daļēju algu izmaksu aploksnēs konkrētā uzņēmumā. Visbiežāk gan šādu informāciju iedzīvotāji sniedz par saviem bijušajiem darba devējiem, kad jau nācies pašiem izbaudīt “aplokšņu algu” sekas slimības vai darba zaudējuma gadījumā, nesaņemot sociālās garantijas.
Tāpēc VID Zemgales reģionālā iestāde atgādina iedzīvotājiem, no kādām sociālajām garantijām darba ņēmēji atsakās, piekrītot saņemt savas algas “aploksnēs”.
Piešķirot apdrošināšanas atlīdzību (naudas izmaksu par pārejošu darba nespēju, darbspēju zaudējumu, apgādnieka zaudējumu, kā arī izmaksājot vienreizēju pabalstu un atlīdzību), par pamatu ņem apdrošinātās personas mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Savukārt mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā noticis apdrošināšanas gadījums.
Slimības pabalstu un
slimības naudu apdrošinātajai personai piešķir 80% apmērā, ņemot par pamatu attiecīgi mēneša vidējo izpeļņu vai mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, un izmaksā apdrošinātajām personām šādā kārtībā: ja noticis nelaimes gadījums darbā, tad par pirmajām 14 darbnespējas dienām maksā darba devējs no saviem līdzekļiem, bet par turpmāko pārejošas darbnespējas periodu līdz darbspēju atgūšanai vai līdz laikam, kad sāk izmaksāt atlīdzību par darbspēju zaudējuma pakāpi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Tātad slimības naudu personai, kura cietusi nelaimes gadījumā darbā, maksā 80% apmērā no tās darbinieka ienākumu daļas, no kuras maksāti nodokļi. Piemēram, ja darbinieks pusi algas saņēmis “aploksnē”, tad arī slimības nauda attiecīgi būs mazāka, jo to aprēķinās no tās algas daļas, kura būs norādīta nodokļu aprēķinos.
Saņemot algu “aploksnē”, darbinieks zaudē sociālās garantijas, kuras viņam pienāktos bezdarba gadījumā, jo bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka, ņemot vērā apdrošināšanas stāžu un vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Apdrošināšanas stāžu veido darba periodi, kuru laikā ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošināšanas iemaksu algas.
Tiesības uz valsts pensiju ir personām, kuras bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Arī pensijas apmēra noteikšanai ņem vērā apdrošināšanas stāžu un apdrošināšanas iemaksu algu.
Jo lielākas iemaksas veiktas, jo lielākas būs izmaksas sociālā riska gadījumā. Saņemot algu “aploksnē”, sociālā riska gadījumā darbinieks nesaņem pilnīgi neko, līdz ar to ir sociāli neaizsargāts.
Aicinām visus godīgos un aktīvos iedzīvotājus, kuriem rūp sava un valsts labklājība, būt tālredzīgiem, uzņēmīgiem un aktīvāk ziņot par konkrētiem darba devējiem, kuri darba algas izmaksā aploksnēs. VID Zemgales reģionālās iestādes uzticības tālrunis — 30833018. Jūsu sniegtā informācija palīdzēs daudz operatīvāk atklāt pārkāpumus un nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
