Visbiežāk zemes īpašuma apgūšana sākas ar saimniecības ēkas – pagaidu mājas – būvniecību.
Visbiežāk zemes īpašuma apgūšana sākas ar saimniecības ēkas – pagaidu mājas – būvniecību. Katram saimniekam, protams, sava izpratne par to, kādai jābūt ēkai, kas vēlāk pārtaps par darbnīcu, noliktavu vai varbūt vispār tiks nojaukta, taču viens gan skaidrs – pagaidu būvēs neviens lielus līdzekļus ieguldīt nevēlas. Lūk, risinājums, kur meklēts vidusceļš – tā, lai būtu gan lēti, gan labi.
Pērn, kad maijā iegādāts zemesgabals, saimnieku īpašumā nonākuši arī dažādi būvniecības “atlikumi” – kravas automašīnas metāla kravas kaste, vairāki pamata bloki un zemē izmētāti kokmateriāli. Tas viss lietderīgi izmantots – metāla kaste ierakta zemē ar domu izveidot nelielu dīķi ūdensrozēm, bet materiāli iebūvēti saimniecības ēkā.
Jāatzīst – darbi uzsākti vēlu, septembrī (pirms Ziemassvētkiem vēl sniegs tīrīts, lai varētu jumtu uzlikt), un bez elektrības pieslēguma – strādājuši seno laiku garā – tikai ar cirvi un fuksi.
Saimniecības ēka veidota no apaļkokiem kā statņu būve, un tās pamatu vainags balstīts uz atsevišķi stāvošiem pamatu blokiem. Šim nolūkam izmantoti arī FIBO keramzīta bloki, kas iegremdēti zemē apmēram 0,5 m dziļumā. Gluži pareizi tas neesot – pamatus (arī stabveida) jāiebūvē dziļāk par gruntsūdens sasalšanas līmeni, taču saimnieks ir optimists – saimniecības ēka ir pietiekami viegla un pamatiem nevajadzētu sēsties, arī senāk taču guļbūves liktas uz akmeņiem.
Kokmateriālu jautājums atrisināts vienkārši – par Ls 250 iegādāta papīrmalkas krava (apaļkoki piemeklēti atbilstoši ēkas proporcijām), bet apdarei – nestandarta dēļi par puscenu. Visi baļķi apstrādāti ar antiseptiķi – izmēģināti vairāku veidu (arī pašmāju ražotais “Erlits”), bet par labāko un lētāko atzīts lielākajos būvmateriālu veikalos nopērkamais “QB” – (5 l kanna par Ls 35), kur fungicīds jāatšķaida ar ūdeni attiecībā 1:16.
Jaukākais, kas radies darba gaitā, ir ideja par nišu saimniecības ēkas vidū. Projektā ēka ieplānota taisnām sienām, bet kādu dienu izdomāts, ka vajadzīga vieta, kur svaigā gaisā zem nojumes pasēdēt, un tagad nenopriecāties – ne vējš, ne kaimiņu ziņkārība netraucē.
Niša vērsta tieši pret dienvidiem.
Ēkas viena puse apsista ar collīgajiem dēļiem, otra – ar 8 mm OSB plātnēm. Apsvērumi gluži praktiski – dēļi apsisti tajā ēkas daļā, kur glabāsies malka (neliels caurvējš tikai veicina malkas žūšanu), savukārt OSB plātnes dēļu vietā liktas, jo ziemā vajadzējis darbus ātrāk pabeigt. Pieredze gan rūgta – lai gan plātnes raksturotas kā mitrumizturīgas, nokrišņu iespaidā tās uzbriest un deformējas – “met vēderus”. Paredzēts visu ēku apšūt ar saidingu – plastmasas apdares dēlīšiem. Tie vislabāk saskanēšot ar līdzās ieplānoto dzīvojamo māju.
Par arhitektonisko saskaņu padomāts arī, veidojot saimniecības ēkas jumtu – mansarda vietā izveidots lēzens četrslīpu jumts; arī materiāla – SIA “Rukki Latvija” dakstiņveida metāla lokšņu izvēle nav nejauša. Saimnieks ir profesionāls celtnieks, tāpēc “mantu” zina un populārākos jumta seguma materiālus raksturo skarbi – “Onduline” – šis kartons domāts Francijas dienvidiem, ne Latvijas apstākļiem, pie mums to pat putni knābā. Ar bitumena šindeļiem klātie jumti, tāpat kā lielākā daļa moderno materiālu, neelpo – zem tiem jāklāj pretkondensāta plēves un jāierīko atbilstoša bēniņu vēdināšana, ko celtnieki nereti neievēro: nesen Baltezerā redzēta tāda nepareizi būvēta villa ar sapuvušām jumta konstrukcijām…” Tālab gan no izmaksu, gan ilgmūžības viedokļa priekšroka dota metāla lokšņu jumtam. Par loksnēm 60 m² platībā samaksāti aptuveni Ls 900.
Nosacījumi, kas jāievēro: pirms izmēru noteikšanas jumts pilnībā jāsagatavo seguma ieklāšanai, pretējā gadījumā firmas speciālisti pat nepieņem pasūtījumu. Ieklāšanas secība šāda – virs spārēm ieklāta pretkondensāta plēve, virs tās pienaglotas latas (to izmērs 100 mm x 25 mm, pirmajai karnīzes latai jābūt 40 mm biezai, atstatums starp latām – 350 mm).
