— Nodrošināta nākotne ne tikai sev, bet arī mazbērniem, iespēja iegādāties jau sen kāroto sadzīves tehniku vai jaunas mēbeles.
— Nodrošināta nākotne ne tikai sev, bet arī mazbērniem, iespēja iegādāties jau sen kāroto sadzīves tehniku vai jaunas mēbeles. Doties ceļojumā uz savu sapņu zemi vai iztērēt simtiem latu iepērkoties — šādi un līdzīgi vilinoši aicinājumi skan reklāmās un lasāmi avīzēs. Tas viss ir iespējams, aizņemoties naudu bankā vai līzinga kompānijās. Cilvēki aizņemas un bieži nespēj atmaksāt parādu. Kāpēc tā notiek un kādas tam ir sekas?
Miljonu neaizņemas
Parādnieku reģistra dati liecina, ka vairākums cilvēku, kuri iekļuvuši parādnieku sarakstā, aizņēmušies salīdzinoši nedaudz naudas — līdz 500 vai 1000 latiem. Ģimenes aizņemas lielākoties dažu mēnešalgu apmērā un cer to ātri atmaksāt, tomēr tā nenotiek. Ikmēneša tēriņi un dažādi maksājumi paliek iepriekšējie, bet aizņemto naudu cilvēki iztērē noteiktam pirkumam. “Tiem, kuri vēlas aizņemties lielākas summas uz ilgāku laiku, noteikti jāņem vērā, ka atmaksājamās summas lielums, ņemot vērā valstī augošo inflāciju, situāciju naudas tirgū Eiropā un pasaulē, var tikai pieaugt,” informē “Latvijas Bankas” preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Nevēlas naudu zaudēt
Pirms aizņemties, rūpīgi jāizvērtē gan savi ikmēneša ieņēmumi, gan tēriņi. Slēdzot aizdevuma līgumu, rūpīgi jāizlasa tajā rakstītais, īpaša uzmanība jāpievērš banku, līzinga vai apdrošināšanas firmu noteikto ikmēneša maksājumu termiņiem un nosacījumiem. Piesardzīgi jāizskata to firmu dokumenti, kuru darbību, aizstāvot patērētāju intereses, nekontrolē valsts institūcijas. Parakstāmajos līgumos jāizlasa arī vissīkākajiem burtiem rakstītais, jo bieži vien it kā nesvarīgās, sīkās rindiņas satur svarīgu informāciju. Ja vēlāk gadīsies nepatikšanas, nevarēs aizbildināties, sakot — es neredzēju…
Neviens aizdevējs nevēlas zaudēt savu naudu, to piedzen vai attiesā. Ja bankā, līzinga kompānijā vai apdrošināšanas firmā maksājumi nav nokārtoti laikus, datus par parādnieku, kurš maksājumus nokavējis 60 dienu un kura parāda summa ir lielāka par 100 latiem, ievada Parādnieku reģistrā.
Parādnieks uz mūžu
Iekļūstot Parādnieku reģistrā, cilvēks neatgriezeniski sabojā savu kredītvēsturi ne tikai konkrētā bankā, kurā ņemts aizdevums, bet arī citās Latvijas finanšu institūcijās, kurām ir iespēja un tiesības ieskatīties šajos reģistra datos. Ja saistības būs nokārtotas, tas ir, cilvēks kredītu būs atmaksājis, tas Parādnieku reģistrā būs redzams, taču no parādnieku sarakstiem cilvēka vārds nekad netiks izdzēsts. Viņam jāzina, ka, ejot uz banku pēc kāda cita aizdevuma, lūgumu vērtēs ar pastiprinātu uzmanību, izvirzot stingrākus atmaksas noteikumus.
Pārvērtē savas iespējas
Parādnieku reģistrā šīgada marta beigās ievadīti dati par 39 214 parādniekiem. Nenokārtoto saistību skaits jau sniedzas pāri 50 tūkstošiem kopš parādnieku uzskaites sākuma — 2003. gada 2. jūlija.
Lielākā daļa parādnieku — gandrīz 36 tūkstoši — ir privātpersonas, kuras lielākoties kavējušas ikmēneša maksājumus bankām. Visbiežāk cilvēki pārrēķinājušies, ņemot nelielus kredītkaršu kredītus — līdz 500 latiem. No visiem kredītu parādiem šie gadījumi veido 87 procentus. Ievērojami mazāk parādā palikuši tie, kuru kredīta summas pārsniedz tūkstoš latu. Līdzīgi ir arī ar kredītiem patēriņa precēm — visvairāk parādos nonākuši cilvēki, kuri aizņēmušies līdz 500 un 1000 latiem. Turklāt vairāk nekā puse saistību joprojām nav nokārtotas.
Katrs 10. reģistrā
Parādnieku reģistra dalībnieki nepilnu triju gadu laikā pieprasījuši jau ap pusmiljonu izziņu, lai noskaidrotu, vai potenciālā aizdevuma prasītāja kredītvēsture ir “tīra”. Parādnieku reģistrs jau kļuvis par ikdienišķu uzziņu avotu kredītu tirgus dalībniekiem. Pēc Parādnieku reģistrā apkopotās informācijas, no visiem iesniegtajiem pieprasījumiem pārbaudīt klienta kredītvēsturi katrs desmitais aizdevuma prasītājs atrodams parādnieku sarakstos.
(Izmantota “Latvijas Bankas” sniegtā informācija)
***
Izziņa.
Parādnieku reģistrs ir “Latvijas Bankas” informācijas sistēma, kas nodrošina informācijas par parādniekiem un viņu saistībām vākšanu, centralizētu uzkrāšanu un beztermiņa glabāšanu ar mērķi sniegt to Parādnieku reģistra dalībniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un pašiem parādniekiem. Šī reģistra dalībnieki ir Latvijas Republikā reģistrētās bankas, to meitassabiedrības (līzinga un faktoringa sabiedrības) un apdrošinātāji.
