Līdz pasaules čempionātam hokejā palicis tikai pāris dienu. Pateicoties tieši šim notikumam, tapusi multifunkcionālā sporta halle “Arēna Rīga”.
Līdz pasaules čempionātam hokejā palicis tikai pāris dienu. Pateicoties tieši šim notikumam, tapusi multifunkcionālā sporta halle “Arēna Rīga”. Tajā jau notikuši vairāki koncerti un sporta spēles, kuras vērojuši arī Aizkraukles rajona iedzīvotāji. Taču ceļš līdz halles gatavībai bija gana ērkšķains.
Mazliet no vēstures
2001. gada 11. maijā Starptautiskā hokeja federācija uztic Latvijai organizēt 2006. gada pasaules čempionātu hokejā. Halles būvei piesakās trīs pretendenti. Uzvar ASV firma “IMS Studio 6”. Sabiedrībai uzzinot par tās iepriekšējām mahinācijām, sadarbību ar šo firmu pārtrauc. 2002. gada augustā halles celtniecību uztic SIA “Multihalle”, kura pieder Latvijas hokeja federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam, Ojāram Kehrim, kā arī tagadējai Rīgas domes amatpersonai Vilnim Štramam, kura akcijas vēlāk nopērk bijušais uzņēmuma “Laima” vadītājs Ivars Kalvišķis. “Multihalle” nevar sameklēt līdzekļus, un 2004. gada maijā Latvijas hokeja federācija paziņo, ka halli būvēs SIA “Merks”, kura darbu arī pabeidz.
Tablo niķojas
Taču “pabeigts”nenozīmē, ka viss uzreiz ir vislabākajā kārtībā. Halles “Arēna Rīga” ledus laukuma atklāšanas pasākumā, kad hokeju spēlēja Latvijas un Krievijas veterāni, elektroniskais tablo neilgi pēc mača sākuma pārtrauca skaitīt rezultātus un laiku. Ierīce sabojājās arī dienu vēlāk Latvijas hokeja čempionāta finālspēles laikā. Katru reizi problēmas bija atšķirīgas.
Somu ražotājfirma šai elektroietaisei, kas ir apmēram pusmiljonu latu vērta, devusi divu gadu garantiju. Šāds tablo hallē ir vienīgais Latvijā, tomēr šī ierīce nav retums citur pasaulē. Paši somi bijuši pārsteigti par Rīgas tablo misēkļiem. Iespējams, pasaules hokeja čempionāta laikā arēnā dežurēs somu speciālisti, lai tablo bojājumu gadījumā tos pēc iespējas ātrāk novērstu.
Būs jāiztiek bez alus
Tiem hokeja līdzjutējiem, kuri līdzjušanu nespēj iedomāties bez alus, hokeja čempionāts jaunajā hallē prieku nesagādās. Nolemts, ka tribīnēs nedrīkstēs ienest ne tikai lielas somas, asus priekšmetus, karoga kātus un pat lietussargus, bet arī alu. Hokeja fani, kuri pabijuši piecos iepriekšējos Eiropas Savienības valstīs rīkotajos čempionātos, uzskata, ka tas ir kaut kas neredzēts. Tiesa, hallēs alu pārdos, fani to varēs lietot bāros un restorānos pie galdiņiem, taču čempionāta norises vietās netiks atļauta stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecība.
Iespaidi — visdažādākie
Par jauno arēnu dzirdēts daudz dažādu atsauksmju. Cilvēki garākām kājām sūdzas, ka ir ļoti neērta sēdēšana, jo atstarpe starp solu rindām ir ļoti maza. Savukārt “profesionālie” hokeja fani nav apmierināti, ka trūkst citās hallēs pie soliem tik ierasto alus vai minerālūdens glāžu turētāju. Daudziem apmeklētājiem šķiet, ka pārāk šauri halles gaiteņi.
Kādi iespaidi par halli ir Aizkraukles rajona iedzīvotājiem?
Lāsma no Kokneses
— Es jaunajā hallē klausījos Raimonda Paula koncertu. Par arēnu esmu sajūsmā — liela, plaša. Visu var labi redzēt un dzirdēt. Esmu uzklausījusi negatīvus vērtējumus, bet tas jau laikam atkarīgs no tā, kam cilvēks koncentrējas. Man primārais bija koncerts, un tas bija aizraujošs. Vienīgi piekrītu, ka nav īsti padomāts par tualetēm. Tās rindas jau nav iespējams izstāvēt. Arī gaiteņi varēja būt plašāki.
Dāvis Kleikalīdis no Aizkraukles
— Es biju uz hokeja spēli. Halle ļoti jauka, ērta. Mana vienīgā vēlēšanās — lai tribīnēs, tāpat kā citviet ārzemēs, varētu ienest arī čipsus un sulu.
Raivis Liepiņš un Raimonds Dzenis, Kokneses vidusskolas 12. klases skolēni
— Jaunajā arēnā esam noskatījušies vienu hokeja spēli. Tā kā pērn bijām Čehijā uz pārbaudes spēli, tad, salīdzinot ar to halli, šī mums šķiet ļoti maziņa. Atšķirīgi ir arī krēsli — Prāgā tie bija mīksti kā dūnas. Salīdzināt varētu apmēram tā — vai nu tu sēdi Aizkraukles autobusu stacijā vai Rīgas lidostā. Mūs hallē viss apmierināja, jo gājām skatīties spēli, nevis baudīt nezin kādas ekstra ērtības.
Kaspars no Sērenes
— Kad biju Raimonda Paula koncertā, man halle likās ļoti plaša, bet, kad skatījos hokeja spēli, biju ļoti pārsteigts — hokeja laukums šķita ļoti mazs, pat ātrie hokejisti, kuri televīzijas ekrānā šķita kā bultas, likās, kustējās gliemežu ātrumā. Vienīgais, kas mani neapmierināja — nav kur normāli atstāt mašīnu. Hokeja čempionāts jau klāt, bet pie arēnas vēl rok kaut kādas caurules. Manuprāt, kafejnīcā cenas ļoti augstas — čipsi un limonāde maksā latu.
Ginta Sproģe, skolniece
— Es sporta arēnā esmu noskatījusies gan koncertu, gan hokeja spēli. Tā ir ļoti plaša, ērta un man ļoti, ļoti patika. Rinda pie tualetēm gan bija, bet tā ātri virzījās uz priekšu.
Zelta loža ar dārgu vīnu
Arēnā ir 48 privātložas. Līdz aprīļa vidum bija izpirktas bija 28, turklāt vispieprasītākās bijušas dārgākās — zelta ložas. Ložu īpašnieku vidū ir bagātākie Latvijas uzņēmēji un biznesmeņi, kā arī daži monopolisti, piemēram, “Lattelekom”, “Latvijas gāze”. Ložas izvietotas halles tribīņu vidusdaļā visā tās perimetrā. Atkarībā no vietas tās nodēvētas par zelta, sudraba un sporta ložām. Vissliktākās vietas ir dažās no sporta ložām.
Mūsu novadniece Anita, kura strādā kādā prestižā firmā Rīgā, pastāstīja, ka viņas darbavietai ir zelta privātloža, kurā ir 15 vietu. Tajā ir arī galds, izlietne, plaukti, stiklots logs uz arēnu. Lai loža atšķirtos no citām, tās iekārtošanai uzaicināts dizainers. Ir arī televizors. Pa to var vērot hokeja spēli, bet starpbrīdī — satelīttelevīzijas programmas. Ložā bija arī klāts galds — tas izmaksāja ap 500 — 600 latu (pudele vīna vien maksā ap 60 latu, 0,25 ml minerālūdens “Evian” — Ls 1,50). Ēdieni jau iepriekš jāpasūta vienīgajā halli apkalpojošajā uzņēmumā “Rīgas banketu serviss”. Ēdienkartē — galvenokārt aukstās uzkodas.
Ieeja ložās ir atsevišķi no tās, pa kuru iet “parastā” tauta. Starpbrīdī ar liftu var uzbraukt halles gaitenī, kur ir kafejnīcas, labierīcības. Nekādas drūzmas, ne rindu.Viena no galvenajām ložu īpašnieku priekšrocībām ir atsevišķa autostāvvieta, rezervēta tieši pie arēnas durvīm.
Uz koncertiem vai sporta spēlēm gan jāpērk biļetes, taču tās vienmēr ir nodrošinātas.
Vienu koncertu Anita apmeklējusi kā “parastā mirstīgā” — viņai tas šķitis drausmīgi: rindas, drūzma, šaurība. Kolēģi, kuri bijuši ārzemēs, par zelta ložu nejūsmo — salīdzinot ar citām valstīm, nekā īpaša tur neesot.
****
Fakts.
Ledushalles būvniecība izmaksāja 21 miljonu latu. Valsts piešķīra vienu miljonu latu videokubam, ledus mašīnu, laukuma apmaļu iegādei. Pašvaldība ieguldīja 17 ha lielu zemesgabalu. Arēnā ir 10,5 tūkstoši sēdvietu hokeja spēlēm un 12,5 tūkstoši vietu koncertiem.
Videokubs, kas arēnas centrā piekārts pie griestiem, sver septiņas tonnas. Ēkas augstums ir 24 metri, garums — 140 metru, platums — 80 metru. Kopējā platība ir 22568 kvadrātmetri.
Ap halli izveidotas trīs jaunas ielas. Arēnā notiks 33 no 56 pasaules hokeja čempionāta spēlēm. Zelta ložas cena, slēdzot līgumu septiņiem gadiem (bez PVN), ar iespēju ierakstīt to zemesgrāmatā — 141750 latu.
(“Diena”)
