Latvijas svinamo dienu sarakstā 1. maijs ir iezīmēts kā Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena un Darba svētki.
Latvijas svinamo dienu sarakstā 1. maijs ir iezīmēts kā Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena un Darba svētki.
Latvijai šī diena ir īpaši nozīmīga, jo 1920. gada 1. maijā pirmo reizi tika sasaukta Latvijas Republikas Satversmes sapulce. Tā izstrādāja un 1922. gadā pieņēma valsts pamatlikumu — Satversmi, kas nosaka katra mūsu valsts iedzīvotāja demokrātiskās tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, darbu u. c.
Pasaulē 1. maiju uzskata par dienu, kurā izsenis arodbiedrības un strādājošie mītiņu un demonstrāciju veidā pievērš valdības un visas sabiedrības uzmanību strādājošo problēmām.
1884. gadā Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un Kanādas arodbiedrību savienība nolēma iesniegt prasību valdībai par astoņu stundu garas darbadienas ieviešanu.
Tā kā arodbiedrību prasība netika ņemta vērā, 1886. gada 1. maijā 40 000 strādājošo sāka streiku, kas drīz vien izvērsās par vispārēju akciju. Masu spiediena rezultātā Savienoto Valstu kongress 1887. gadā izdeva likumu par astoņu stundu darbadienas ieviešanu dažās nozarēs.
Pēc gada ASV strādnieku “Darba savienība” nolēma ar 1890. gada 1. maiju no jauna sākt cīņu par vispārēju astoņu stundu darbadienas ieviešanu.
1889. gadā Parīzē sanākušais starptautiskais strādnieku kongress nolēma, ka 1. maijs būs diena, kad visās zemēs un pilsētās notiks starptautiskas manifestācijas ar prasību valdībām likumīgi noteikt astoņu stundu darbadienu.
Kopš tā laika 1. maijā katru gadu tiek svinēta strādājošo starptautiskā solidaritātes diena. To svin arī Latvijā, kaut gan pēc neatkarības atjaunošanas šie svētki vairs nav tik masveidīgi.