Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā līdz 14. maijam var apskatīt Leldes Vinters—Ores gleznas īsti pavasarīgā krāsu priekā. Latviešu gleznotāja no Čikāgas Lelde Vinters—Ore dzimusi pirmskara Jelgavā.
Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā līdz 14. maijam var apskatīt Leldes Vinters—Ores gleznas īsti pavasarīgā krāsu priekā.
Latviešu gleznotāja no Čikāgas Lelde Vinters—Ore dzimusi pirmskara Jelgavā. Tēvs pazudis pirmajā padomju gadā. Māte ar divām mazgadīgām meitiņām 1944. gada rudenī atstāja Latviju un pēc sešiem gadiem nonāca ASV. Lelde 1959. gadā beigusi Čikāgas Mākslas institūtu un divas nākamās desmitgades strādājusi komerciālās mākslas jomā. Ilgus gadus bijusi viena no latviešu bērnu žurnāla “Mazputniņš” ilustratorēm.
Lelde Vinters—Ore ir aktīva mākslas izstāžu dalībniece Amerikas mākslas galerijās un latviešu kultūras centros. Kopš 1960. gada viņas darbi regulāri izstādīti Čikāgā, kā arī Vašingtonā, Bostonā, Detroitā, Denverā, Sietlā, ārpus ASV — Vīnē, Monreālā un Kvebekā. Viņa ir vietējā Čikāgas piepilsētas mākslas salona un Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) biedre. 1991. gadā sarīkojusi plašu personālizstādi mākslas galerijā “Astra” Čikāgā. Viņas darbi ir sabiedriskās un privātās kolekcijās ASV, Kanādā, Eiropas valstīs, privātkolekcijās Latvijā. Bet gleznu ceļš līdz publicitātei Latvijas mākslas apritē bijis ilgs — tikai aizvadītā gada rudenī Jelgavā, Ādolfa Alunāna memoriālajā mājā, tika eksponēti mākslinieces jaunākie darbi izstādē “Gleznotprieks”, kas ziemas mēnešos dienvidniecisko saules gaismu ienesa Priekules kultūras namā.
Leldes Vinters—Ores glezniecība pieder pasaules mūsdienu mākslā populārajai Čikāgas abstraktā ekspresionisma skolai. Ainavas ierosinātus, iekšējas enerģijas un emocionalitātes piesātinātus, it kā dekoratīvus gleznojumus māksliniece darina eļļas, akvareļu, jauktās un autortehnikā. Gleznās nereti tiek iesaistīti klusās dabas vai cilvēka figūru nosacīti elementi, latviskuma atribūti, jo nereti ierosmi darbam dod tā nākamais īpašnieks.
Abstraktā ekspresionisma ievirzi apliecina Latvijas izstādes vienotā kopskaņa. Darbos dominē impulsīvi un ekspresīvi gleznoti bezpriekšmetisku košu tīro krāsu laukumu salikumi, krāsu pludinājumi, ko reizumis organizē vairāk vai mazāk akcentētu līniju starojumi. 2005. gadā it kā spontāni tapušie krāsainie gleznojumi sava mākslinieciskā un formālo izteiksmes līdzekļu risinājuma dēļ izstādes atklāšanā Jelgavā raisīja dzīvas pārrunas ar vietējiem gleznotājiem. Interesanti, ka pat tēlotājmākslas nespeciālistus šīs gleznas nemulsina, bet rosina meditatīvas pārdomas, apceres.
Šķiet, ka gleznotājai nav būtiska temata attēlošana, tas nav izvirzītais mērķis. Viņas darbos nav pārdomātas didaktikas un estētiski izsvērtas disciplinētības, bet ar krāsu palīdzību radīts spontāns objekts — savas individualitātes, dzīvesprieka ekspresīva izpausme. Liekas, ka Leldes Vinters—Ores iekšējā redze vairāk lūkojusies dienvidu, tropiskās dabas krāšņumā, ne mērenās joslas klusinātajā harmonijā. Vairākkārt būdama Latvijā, māksliniece mākslas muzeju un galeriju apmeklējumos skatījusi mūsu jaunākās paaudzes mākslinieku iecienīto bezpriekšmetisko glezniecību un atzinusi — jā, tā kā viņa te neglezno.
Lelde Vinters—Ore saka: “Nejaušība gleznā kādreiz ir labākais elements. Ļaujos pārsteigumiem — lai notiek! Mīlu spontānu rīcību, strādāju strauji, lai gan kādreiz paiet vairāki mēneši, līdz daža glezna ir pabeigta. Tā mainās augot: spilgtās krāsas klusinās, gaišais kļūst tumšs, līnijas tiek apslēptas vai akcentētas. Nojaucu, būvēju no jauna.
Manos darbos ir nepārtraukts uzsvars divdimensijai, kas tiem piešķir steidzamības gaisotni. Tajos nav nomācošu tēmu. Cenšos izteikt to enerģiju, vitalitāti un pārpilnību, kas sastopama dzīvē un dabā.
Krāsu krāšņums un variācijas ir neizsmeļamas un mani žilbina. Atrodu arvien jaunas kombinācijas… Strādāju tikpat aizrautīgi kā tikko pēc skolas, kad visa pasaule likās sasniedzama.
