Laikraksta “Staburags” rīkotajās priekšvēlēšanu debatēs, kas klātienē notika 20. maijā un kuru ierakstu var noskatīties mūsu “Youtube” kanālā, saņēmām daudz lasītāju jautājumu, taču ne visus paspējām debašu dalībniekiem uzdot klātienē. Tos jautājumus, kuri palika neuzdoti, nosūtījām visu pašvaldību vēlēšanās iesniegto deputātu kandidātu sarakstu līderiem un lūdzām atbildēt rakstiski. Saņēmām atbildes no visu partiju pārstāvjiem, izņemot “Suverēno varu” un “Apvienību Jaunlatvieši”.

— Kāds ir jūsu plāns novecojošo daudzstāvu māju siltināšanai/saglabāšanai nākotnē novadā?

EVIJA VECTIRĀNE, Zaļo un Zemnieku savienība

— Mūsu plāns ir veicināt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanu, vienlaikus samazinot energoresursu patēriņu. To esam iecerējuši paveikt šādi:

Veicinot energoauditus — pašvaldība varētu atbalstīt iedzīvotājus, piedāvājot līdzfinansējumu vai informatīvu atbalstu par šo tēmu.

Sadarbībā ar ALTUM aktīvi informēt iedzīvotājus par iespējām saņemt atbalstu ēku siltināšanai. Plānots organizēt seminārus, konsultācijas un sniegt palīdzību dokumentu sagatavošanā.

Atbalsts tehniskajai apsekošanai — sekot līdzi apsaimniekotāju rīcībai un stimulēt to, lai nodrošinātu savlaicīgu ēku tehnisko apsekošanu, un prioritizētu mājas ar bīstamu nolietojumu.

Veidot paraugus (tipveida renovācijas risinājumi), ko var pielāgot dažādu sēriju ēkām, lai samazinātu izmaksas un projekta izstrādes laiku. Veicinot dzīvokļu īpašnieku biedrību vai apsaimniekotāju sadarbību, rastos iespēja kopīgi piesaistīt finansējumu un samazināt izmaksas.

Plānojam izveidot pašvaldības līdzfinansējuma fondu ēku tehniskās apsekošanai un projektu sagatavošanai.

LEONS LĪDUMS, Latvijas attīstībai un Vidzemes partija

— Māju apsaimniekotājiem ir jāuzrunā un jāpārliecina iedzīvotāji, lai pieņemtu lēmumus māju energoefektivitātes celšanas darbiem. Pašvaldībai jārada atbalsta sistēma, lai ieinteresētu iedzīvotājus, piemēram, finansiāls atbalsts energosertifikāta iegūšanai, stāvlaukumu un citu labiekārtojumu elementu izbūves darbiem. Jāpieņem noteikumi privātmāju pieslēgšanās iespējām ūdens un kanalizācijas tīkliem.

AIGARS LUKSS, Jaunā Vienotība

— Šī ir nozīmīga aktivitāte, kura ļauj samazināt iedzīvotāju ikdienas izdevumus par mājokļu uzturēšanu. Tomēr tā nav tikai pašvaldības atbildība. Īpašniekiem pašiem ir jārīkojas, lai veiktu minētos darbus. Pašvaldības atbildība ir informēt, skaidrot un atbalstīt īpašniekus, lai siltināšana notiktu pēc iespējas lielākā apjomā. No pieredzes varu teikt — tikai ilgstošs un neatlaidīgs pašvaldības darbs dod vēlamo rezultātu.

ANNA LENCBERGA, Latvija pirmajā vietā

— Iedzīvotāji būtu jāinformē par ieguvumiem, kādus sniegs māju renovācija. Jāveido dialogs ar apsaimniekotājiem par iespējām rīkot atklātus konkursus, apkopojot piedāvājumus un jāapvieno vairāki projekti, nevis katru pasūtījumu atsevišķi, palielinot pasūtījuma apjomu, var samazināt izdevumus, izvēloties potenciāli izdevīgāko komersantu projekta realizācijai.

Runājot par namu apsaimniekošanu, pašvaldībām ir jāmazina pārvaldība un jāveicina konkurence — veicinot privātu apsaimniekotāju ienākšanu vai apsaimniekošanas funkciju nodošanu iedzīvotājiem, tajā skaitā vienošanos par alternatīvas apkures iespēju izmantošanu vai privātu komunālo pakalpojumu saņemšanu.

GUNTIS LIBEKS, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”

— Pilnīgs atbalsts un veicināšana. Pašvaldība no savas puses var subsidēt energoaudita un tehniskā apsekojuma izmaksas.

— Visās partijās ir vismaz viens cilvēks, kuram nav augstākās izglītības, un ir tādi saraksti, kur ir personas tikai ar pamatizglītību. Kā jūs vērtējat faktu, ka pašvaldību vēlēšanās piedalās personas bez vidējās vai augstākās izglītības? Kādas ir garantijas vēlētājiem, ka šie cilvēki būs spējīgi pieņemt atbildīgus lēmumus par novada attīstību?

EVIJA VECTIRĀNE, Zaļo un Zemnieku savienība

— Formāla vidējā vai augstākā izglītība ne vienmēr garantē profesionalitāti un augstas zināšanas un prasmes. Dzīvē ir nācies pārliecināties, ka var droši paļauties arī uz pieredzējušiem neformālo izglītību ieguvušiem cilvēkiem, personībām, kuras ar praktisko pieredzi spēj līdzsvarot formālas augstākās izglītības neesamību. Pazīstu tādus arī personīgi, piemēram, Māris Rēķis, kuru dziļi ciena ne tikai visā Jaunjelgavā, bet arī visā novadā. Viņam arī jau ir pieredze deputāta darbā Jaunjelgavas novada domē.

LEONS LĪDUMS, Latvijas attīstībai un Vidzemes partija

— Likums to pieļauj, bet vēlētāji var neatbalstīt šādus kandidātus vēlēšanu sarakstos. Protams, izglītotības līmenis rada plašāku redzesloku, lai vispusīgāk un pamatotāk izprastu sabiedrības dzīves procesus, bet ne vienmēr ir tā. Ir arī gluži pretēji gadījumi.

AIGARS LUKSS, Jaunā Vienotība

— Deputāti pārstāv sabiedrību un tās intereses, neatkarīgi no izglītības. Deputātu lēmumi ir koleģiāli, tādējādi iespēja pieņemt bezatbildīgus lēmumus ir praktiski izslēgta.

ANNA LENCBERGA, Latvija pirmajā vietā

— Izglītības līmenis, mūsu skatījumā, nav noteicošais darbam pašvaldības pārvaldē, tajā skaitā veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Mūsuprāt, svarīgāka ir pieredze, tas, kā cilvēks spēj reaģēt dažādās situācijās un kā viņš spēj pieņemt lēmumus, cik komunikabls un saimniecisks ir šis kandidāts, jo galvenais, kas ir svarīgi — spēja saimniekot! Tomēr, mēs piekrītam tam, ka kandidātu atlases kritērijiem ir jābūt, izglītība ir svarīga un, ja skatās sarakstu kopumā, tad saraksta vairākumam tomēr nevajadzētu būt tikai ar pamatizglītību.

GUNTIS LIBEKS, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”

— Mūsu sarakstā nav kandidātu bez vidējās vai augstākās izglītības. Tas, ka deputātu kandidātiem nav pat vidējās izglītības, vērtēju negatīvi.

— Aizkrauklē ir trīs galvenās ielas, pa kurām iebrauc pilsētā un visur pašlaik ir nepabeigtas būves vai grausti: Baznīcas ielā — 2023. gada maijā nodegusi māja, 2015. gadā sākta jaunbūve pie Gaismas un Jaunceltnes ielas apļa, Dārza ielā — no padomju laikiem palikusi “bomžu” māja bez elektrības un apkures. Vai nākamā sasaukuma laikā, esot pie varas, atrisinās šo problēmu?

EVIJA VECTIRĀNE, Zaļo un Zemnieku savienība

— Jā, četri gadi būs pietiekams periods, lai noskaidrotu un nepieciešamības gadījumā sakārtotu īpašumtiesības un demontētu minētos graustus.

LEONS LĪDUMS, Latvijas attīstībai un Vidzemes partija

— Pie apļa — Būvvalde ir sagatavojusi atzinumu par būves nojaukšanu privātīpašniekam. Neizpildīšanas gadījumā to veiks pašvaldība, piedzenot zaudējumus no īpašnieka. Būvvalde strādā pie objekta apsekošanas, lai pieņemtu lēmumu par demontāžu vai būvniecības turpināšanu. Lai sistēmiski sakārtotu nepabeigtās būves novadā, jāpieņem noteikumi par nodokļa likmes paaugstināšanu šādiem objektiem. Dārza—Rūpniecības ielas mājas sakārtošanas/nojaukšanas jautājums neatrisinājās, kā bija iecerēts, jo potenciālais investors mainīja savus plānus. Pašvaldībai ir jānojauc šī nepievilcīgā māja!

AIGARS LUKSS, Jaunā Vienotība

— Attiecībā uz privātīpašumiem (kuri ir Baznīcas ielā un Gaismas/ Jaunceltnes ielas krustojumā), pašvaldības pienākums ir būt saziņā ar īpašniekiem un aktīvi veicināt īpašumu sakārtošanu (aicinājums/brīdinājums/sods). Attiecībā uz Dārza ielas īpašumu, kurš daļēji pieder valstij, jāveic kompleksi darbi — jāapzina tur mītošās personas un iespējas tās izmitināt citur; kopā ar īpašniekiem (kas ir gan privāti, gan valsts) jāplāno šīs vietas sakārtošana un turpmākā izmantošana.

ANNA LENCBERGA, Latvija pirmajā vietā

— Pirmais, kas būtu jādara, jāapziņo teritoriju īpašnieki, jo divos no trim gadījumiem nekustamie īpašumi nepieder pašvaldībai, bet gan fiziskām un juridiskām personām. Baznīcas ielas un Gaismas un Jaunceltnes ielas apļa gadījumā ir jānoskaidro iemesli, kādēļ šis īpašums netiek savests kārtībā un atrodas šādā stāvoklī, bojājot pilsētas vizuālo tēlu. Jaunceltnes ielas apļa gadījumā, ja būvprojektu termiņi ir beigušies, tad pašvaldība var pieņemt lēmumu šos degradētos īpašumus nojaukt piespiedu kārtā, pēc tam attiecīgi piedzenot līdzekļus no ēku īpašniekiem. Runājot par Dārza ielas pašvaldībai piederošo īpašumu, būtu jāsakārto vismaz elektrības pieslēgums, centrālapkures risinājums prasītu pārāk lielus ieguldījumus konkrēti šai ēkai.

GUNTIS LIBEKS, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”

— Graustu un nepabeigtas būvniecības problēmu ir jārisina pašvaldībai ar būvvaldes palīdzību, ievērojot noteiktās procedūras.

— Aizkraukles dīķa teritorijas labiekārtošanas projekta izstrādei atvēlēti 30 000 eiro (ne pašai labiekārtošanai). Kur publiski var redzēt, kā tieši tiks tērēta šī nauda (minēts —piesaistīts labiekārtošanas speciālists). Kādas ir plānotas pašas labiekārtošanas izmaksas? Vai nebūs tā, ka iztērēs šo naudu projektam, bet paša projekta izpildei naudas nebūs.

EVIJA VECTIRĀNE, Zaļo un Zemnieku savienība

— Minētie līdzekļi tiešām paredzēti projekta izstrādei, diemžēl tik šādi darbi šobrīd maksā. Tuvākajā laikā tiks veikta iepirkuma procedūra, kur, iespējams, šī summa varētu arī samazināties. Finansējums pašiem darbiem tiks rasts Eiropas fondu finansētajos projektos. Lai arī mūsu sarakstā pārstāvētas visas novada apvienības, uzskatām, ka novada centram, īpaši pie novada izglītības iestādēm, jābūt sakoptam.

LEONS LĪDUMS, Latvijas attīstībai un Vidzemes partija

— Šobrīd dome lēmusi par projekta virzību, tas ir iekļauts investīciju plānā. Pēc labiekārtošanas projekta izstrādes zināsim aptuvenās izmaksas. Iepirkums noteiks precīzākas projekta izstrādes izmaksas. Tad būs skaidrs, cik varētu maksāt šī projekta realizācijas kopums, bet iepirkums to precizēs. Projektu jārealizē no fondu naudām ārtelpas teritorijas sakārtošanai.

AIGARS LUKSS, Jaunā Vienotība

— Projektēšanas darbu organizēšana ir izpildvaras kompetencē, kas arī nosaka kritērijus konkursos. Izstrādātajā projektā būs labiekārtošanas darbu izpildes kontroltāme, saskaņā ar kuru būs iespējams nākotnē ieplānot darbu veikšanas izmaksas.

ANNA LENCBERGA, Latvija pirmajā vietā

— Atbildei uz šo jautājumu nebūsim īsti kompetenti, jo šis ir jautājums esošajai Aizkraukles novada pašvaldības vadošajai varai, jo mēs šajā gadījumā nepiedalījāmies šī lēmuma pieņemšanā. Runājot par finanšu līdzekļiem labiekārtošanas projekta realizācijai, viss ir atkarīgs no tā, kas tieši šajā labiekārtošanas projektā tiks iekļauts, kas tieši veidos galvenās izmaksas, jo uzprojektēt jau var pilnīgi jebko, visam tomēr būtu jābūt saprātīgās robežās, tad arī nebūs šķēršļu projekta realizācijai.

GUNTIS LIBEKS, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”

— Diemžēl projektēšanas izmaksas ir ievērojami kāpušas. Labiekārtošanas projekta izmaksas ir atkarīgas no tehniskā projekta, ko arhitekts tur saplānos, un būs redzamas pēc būvdarbu izsoles.

— Kā risināsiet jautājumus par atbilstošu mājokļu piešķiršanu jaunajām ģimenēm, kas nav maznodrošinātas vai trūcīgas personas? Domes sēdē tika izteikts viedoklis, ka jaunās ģimenes ir pašas spējīgas iegādāties mājokli, taču Aizkraukles novada vidējā iedzīvotāju alga ir 1200. Kā jaunā ģimene ar diviem bērniem, var iegūt kredītu, lai iegādātos sev mājokli?

EVIJA VECTIRĀNE, Zaļo un Zemnieku savienība

— Ir plānots, ka jau šovasar programma “Altum” sāks darboties hipotekāro kredītu izsniegšanā reģionos. Šī programma būs pieejama arī mūsu novada ģimenēm. Tāpat veicināsim sadarbību arī ar citām kredītiestādēm, lai tās aktīvāk iesaistītos jauno ģimeņu atbalstā, kreditējot pirmā mājokļa iegādi. Papildus ir aktīvi jārada apstākļi, pilnveidojot infrastruktūru, jaunu ražotņu ienākšanai novadā.

LEONS LĪDUMS, Latvijas attīstībai un Vidzemes partija

— Šobrīd esam uzsākuši darbu divās investīciju programmās, lai uzbūvētu 48 dzīvokļu māju. Jāsaka, ka šie dzīvokļi būs ar pietiekami lielām īres maksām. Esam sākuši rīkot dzīvokļu īres tiesību izsoles tukšajiem dzīvokļiem novadā, kur ikviens par samērā izdevīgām cenām var tos īrēt. Protams, regulāri tiek atsavināti pašvaldības dzīvokļi.

AIGARS LUKSS, Jaunā Vienotība

— Kreditēšana ir uzņēmējdarbības sektora atbildība, tāpēc nosacījumus kredītu saņemšanai nosaka šie uzņēmumi. Pašvaldības iespējas ir “mīkstināt” pašvaldības dzīvojamā fonda atsavināšanas nosacījumus — piemēram, atsavināt uz nomaksu.

Attīstot jaunu mājokļu pieejamību, pašvaldība atsevišķām iedzīvotāju grupām var noteikt atvieglojumus mājokļu īrei.

ANNA LENCBERGA, Latvija pirmajā vietā

— Pašvaldībai būtu jāveido atbalsts jaunajām ģimenēm ar bērniem, būtu jārod iespēja segt vismaz daļu no hipotekārā kredīta šīm ģimenēm, vai jāizskata galvojuma iespējas ģimenēm, kas izvēlas Aizkraukles novadu par pastāvīgo dzīvesvietu un vietu kur veidot savu nākotni.

GUNTIS LIBEKS, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”

— Mēs vēlamies pamatā mainīt esošo Aizkraukles novada politiku dzīvokļu jautājumā: mēs iestājamies par pieejamiem lētiem pašvaldības īres dzīvokļiem jauniešiem un jaunajām ģimenēm.

— Jaunjelgavā tranzīta satiksme notiek caur pilsētiņas sirdi pa Jelgavas, Brīvības un Jēkabpils ielu. Tas rada troksni, putekļus un vibrācijas. Pat neliela lietus laikā iebrauktajās risēs sakrājās ūdens un tas tiek uzmests gan uz ēku fasādēm, gan gājējiem. Ātruma zīmes ir uzstādītas, bet kravas auto šoferi tās neievēro. Iedzīvotāji ir piedāvājuši vairākus risinājumus, piemēram, faktiskā ātruma displejs kā pie HES; pārvietojamais radars; regulējama gājēju pāreja. Aizkrauklē lepni uzstādīta zīme, ka tranzītam iebraukt aizliegts, bet Jaunjelgavai cauri plūst kravas auto plūsma!

EVIJA VECTIRĀNE, Zaļo un Zemnieku savienība

— Esam par šo daudz debatējuši gan ar iedzīvotājiem, gan savā starpā. Diemžēl vēsturiski šis ir vienīgais veids, kā pārvietoties pa kreiso krastu virzienā Rīga — Jēkabpils un otrādi. Taču jau pašlaik jaunajā teritorijas plānojumā ir iekļauta apvedceļa izbūve. Esam gatavi par to cīnīties arī ministriju gaiteņos un Saeimā, lai piesaistītu finansējumu šī apvedceļa izbūvei pēc iespējas ātrāk. Tikmēr jāizvieto informatīvās faktiskā ātruma mērīšanas iekārtas — displeji, kas psiholoģiski liek samazināt ātrumu, turpināsim uzstāt uz stacionāro fotoradaru izvietošanu abos pilsētas tranzītielu galos. Stiprinot pašvaldības policiju, dosim uzdevumu veikt regulāru patrulēšanu ar ātruma mērīšanas iekārtu.

LEONS LĪDUMS, Latvijas attīstībai un Vidzemes partija

— Šobrīd, izstrādājot Aizkraukles novada teritorijas plānojumu, tajā tiek iekļauts apvedceļš ap Jaunjelgavu.

Šī ceļa aktualitāte būs īpaši svarīga, ienākot Sēlijas poligonam, jo piekļuve smagajai tehnikai no Rīgas puses notiks caur Jaunjelgavas pilsētu. Par šī apvedceļa aktualitāti esam informējuši Aizsardzības un Satiksmes ministriju.

AIGARS LUKSS, Jaunā Vienotība

— Komplekss problēmas risinājums būtu Jaunjelgavas apvedceļa izbūve. Plāni ir, teritorijas plānojumā vieta ir iezīmēta — valstiskā līmenī aktīvi jāatspoguļo minētā problēma, lai šāds apvedceļš tiktu izbūvēts. Piedāvātie esošās satiksmes uzlabojumi ir jāizvērtē un atbilstošākie ir jārealizē tuvākajā laikā.

ANNA LENCBERGA, Latvija pirmajā vietā

— Kā Aizkraukles novada aplikācijas sadaļā “Ziņojumi pašvaldībai” ir norādījusi esošā Aizkraukles novada attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane: “Šobrīd izstrādājot Aizkraukles novada teritorijas plānojumu, tajā tiek iekļauts arī apvedceļš ap Jaunjelgavu. Šī ceļa aktualitāte būs svarīga ne tikai šodien, bet vēl jo vairāk līdz ar Sēlijas poligona attīstību, jo militārās tehnikas kustība no Rīgas puses varētu būt caur Jaunjelgavas pilsētu, nevis caur Pļaviņu HES tuneli. Par šī apvedceļa aktualitāti esam informējuši gan Aizsardzības ministriju, gan Satiksmes ministriju”.

Šajā sakarā gan vajadzētu piebilst to, ka apvedceļš šo situāciju atrisinātu tikai daļēji, jo pilnībā novirzīt kravas transporta plūsmu Jaunjelgavas pilsētā nebūs iespējams, jo kravas transporta kustība ir arī neatņemama vairāku uzņēmumu, tādu kā “Latgran” vai “Billerud” sastāvdaļa un tā nodrošina šo uzņēmumu darbību.

GUNTIS LIBEKS, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”

— Jaunjelgavas apvedceļa izbūves projekts Satiksmes ministrijā ir izstrādāts. Jāatzīstas, ka jau zināmu laiku iepriekš, kad Jaunjelgavas novada pašvaldība pieteicās tranzītielu rekonstrukcijas programmā, Satiksmes ministrijā mūs brīdināja, ka abas lietas — apvedceļš un tranzītielas nebūs, jāizvēlas. Mēs izvēlējāmies zīli rokā, ne medni kokā. Tagad tranzītielas jau ir nokalpojušas pietiekami, ir jāprasa apvedceļš.

— Visu Aizkraukles novada pagastu apbraukšana un tikšanās ar iedzīvotājiem aizņēma 4,5 mēnešus, līdz gada beigām palicis pusgads. Vai iespējams visas uzskaitītās iedzīvotāju vēlmes apkopot un kaut ko risināt? Te domāju — cik tas ir efektīvi un lietderīgi?

EVIJA VECTIRĀNE, Zaļo un Zemnieku savienība

— Manuprāt, tas ir ļoti efektīvi un vēl jo vairāk lietderīgi, jo šādā veidā tiek saglabāta cieša saikne ar realitāti pagastos, ir iespēja no pirmavota dzirdēt to, kas uztrauc mūsu iedzīvotājus. Ir lietas, kuras iespējams risināt uzreiz, ir — kur nepieciešama ilgāka sagatavošanās un plānošana nākamā gada budžetā. Taču tas ir ļoti svarīgi — tikties ar ikviena pagasta iedzīvotāju un sadzirdēt bažas un nepieciešamības. Iespējams, ar reizi gadā ir pat par maz. Tāpat ir svarīgi iedzīvotājiem stāstīt par paveikto un nākotnes iecerēm, jo nākotne mums ir kopīga.

LEONS LĪDUMS, Latvijas attīstībai un Vidzemes partija

— Mūsuprāt šīs tikšanās ir ļoti nepieciešamas, jo dod iespēju iedzīvotājiem runāt nepastarpināti par jautājumiem, kuri nerisinās vai nav saprotami. Īpaši liela interese ir vietās, kuras atrodas tālāk no novada centra. Arī novada vadībai un galvenajiem speciālistiem ir reālāka izpratne par dzīvi visā novadā. Tas daļēji kompensē reformas radīto attālināšanos.

AIGARS LUKSS, Jaunā Vienotība

— Saziņa ar iedzīvotājiem ir būtiska. Tomēr tās organizēšanā un nodrošināšanā ir iespējami dažādi risinājumi. Svarīgi, lai iedzīvotājiem ir iespēja izteikt viedokli, uzdot jautājumu un saņemt atbildes. Paralēli pašvaldībai ir jārūpējas par lietderīgu resursu izlietojumu. Par notikušā apkopojumu — jāprasa esošai vadībai.

ANNA LENCBERGA, Latvija pirmajā vietā

— Mūsuprāt, šai informācijai jau bija jābūt apkopotai un publiski pieejamai praktiski uzreiz pēc katras tikšanās reizes. Mūsu skatījumā ir tikai normāli, ka iedzīvotāji var sekot līdzi tieši viņiem interesējošiem jautājumiem un informāciju par lietu virzību iegūt maksimāli īsos termiņos. Kā viens no iespējamajiem informēšanas līdzekļiem varētu būt pašvaldības mājas lapa, kur sākuma ekrānā iedzīvotājiem būtu izvēles iespēja, izvēloties attiecīgo sadaļu, sekot līdzi aktualitātēm apspriestajos jautājumos.

GUNTIS LIBEKS, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”

— Mūsu saraksta ievēlētie deputāti iepazīsies ar iedzīvotāju piefiksētajām vēlmēm un sadarbosies ar iedzīvotāju padomēm.

— Kā īstenos Aizkraukles novada Jaunatnes politikas stratēģiju 2024.—2026. gadam Pļaviņu pilsētā?

EVIJA VECTIRĀNE, Zaļo un Zemnieku savienība

— Mēs piedāvājam attīstīt un stiprināt esošo jauniešu centru Pļaviņās, organizēt neformālās izglītības pasākumus, rīkot radošās darbnīcas, spēļu vakarus, diskusijas, nodrošināt mentoru vai jaunatnes darbinieku atbalstu.

Ir svarīgi veicināt jauniešu līdzdalību, iesaistot lēmumu pieņemšanas procesā caur novada jauniešu domi, kur būtu pārstāvēti arī Pļaviņu jaunieši. Iecerēts rīkot jauniešu forumus un darba grupas, nodrošināt iespēju izteikt viedokli sabiedriskajās apspriedēs, īpaši par izglītību, vidi un sportu, kas ir aktuālāks jauniešiem. Svarīga loma šo mērķu sasniegšanā būs Pļaviņu skolai kā partnerim ideju īstenošanā un jauniešu iesaistē, kā arī vietējām biedrībām, kas jau strādā ar jauniešiem (kultūra, sports, brīvprātīgais darbs).

Pļaviņu pilsētā, tāpat kā citviet visā novadā, jaunatnes politikas stratēģija netiks ieviesta tikai “no augšas” — tās pamatā būs sadarbība ar pašiem jauniešiem, pašvaldības darbiniekiem, skolām un vietējām organizācijām. Dosim iespēju Pļaviņu jauniešiem būt dzirdētiem, aktīviem un atbalstītiem, stiprinot arī Jaunatnes darbinieku un speciālistu saimi.

LEONS LĪDUMS, Latvijas attīstībai un Vidzemes partija

— Novadā ir kopīga Jaunatnes politikas stratēģija. Tā netiek dalīta pa apvienībām. Ir lielās kopīgās prioritātes šim laika periodam un katrai iestādei ir savi plāni.

AIGARS LUKSS, Jaunā Vienotība

— Izstrādātā stratēģija ir vērsta uz jaunatnes jomas attīstību visā novadā. Minētajā dokumentā nav iezīmēti konkrēti darbi Pļaviņu pilsētā, tomēr, ja tādi ir nepieciešami, dokumentu var aktualizēt.

ANNA LENCBERGA, Latvija pirmajā vietā

— Nav īsti skaidrs šī jautājuma formulējums, taču ir zināms, ka Aizkraukles novada jaunatnes politikas vīzija ir jauniešiem draudzīgs novads, kurā dzīvo aktīvi savas dzīves kvalitātes un novada attīstībā ieinteresēti jaunieši. Galvenais politikas mērķis ir vairot piederības sajūtu savam novadam, uzlabot jauniešu, kas dzīvo, mācās vai strādā Aizkraukles novadā, dzīves kvalitāti, sniedzot atbalstu personības un karjeras izaugsmei nepieciešamo prasmju attīstīšanai, atbalstot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, un nodrošinot drošas vides pieejamību.

Jebkurš jaunietis Aizkraukles novadam ir svarīgs, tāpat kā svarīgi ir tas, ka šie jaunieši par savu pastāvīgo dzīves vietu izvēlas mūsu novadu, nevis dodas projām, tāpēc būtu atbalstāmas un veicināmas pārrunas ar novadā esošajiem uzņēmējiem, par investīciju piesaisti jauniešu izglītībai, lai jaunieši, nepametot savas mājas, spētu attīstīt savas zināšanas, un turpināt darba gaitas jau šeit novadā.

GUNTIS LIBEKS, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”

— Jaunatnes politikas stratēģiju izstrādāja novada jaunatnes lietu speciālisti, kuri darbojas jauniešu interešu un iniciatīvu centros. Pašvaldības jaunatnes stratēģiju īstenos pamatā šīs iestādes. 

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks 2025. gada 7. jūnijā

IEPRIEKŠĒJĀ BALSOŠANA

Pirmdien, 2. jūnijā, no pulksten 17 līdz 20.

Otrdien, 3. jūnijā, no pulksten 8 līdz 11.

Trešdien, 4. jūnijā, no pulksten 17 līdz 20.

Ceturtdien, 5. jūnijā, no pulksten 8 līdz 11.

Piektdien, 6. jūnijā, no pulksten 12 līdz 15.

Vēlēšanu dienā — sestdien, 7. jūnijā, no pulksten 8 līdz 20.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem ir nodrošināta iespēja balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī. Ieejot iecirknī, vēlētājam būs jāuzrāda iecirkņa darbiniekam Latvijas Republikas pilsoņa pase vai personas apliecība. Iecirkņa darbinieks ar mobilās ierīces palīdzību noskenēs uzrādīto dokumentu. Dokuments nedrīkst būt bojāts vai ar beigušos derīguma termiņu. Iecirkņa darbinieks pārbaudīs vai uzrādītais dokuments ir derīgs, vai vēlētājs ir iekļauts vēlētāju reģistrā, kā arī — vai vēlētājs iepriekš nav nobalsojis.

Kad dokuments būs pārbaudīts, vēlētājs saņems apzīmogotu aploksni, kā arī vēlēšanu zīmju komplektu. Vēlēšanu iecirknī ir atsevišķa telpa vai nodalījums balsošanai.

Lai nobalsotu, vēlētājs izvēlas vienu vēlēšanu zīmi. To var atstāt negrozītu, taču var arī paust īpašu attieksmi pret kādu no kandidātiem. Līdzās katra kandidāta vārdam vēlēšanu zīmē ir divi dažādu krāsu lauciņi, un vēlētājs var aizkrāsot vienu — zaļi krāsoto lauciņu, ja īpaši atbalsta kādu kandidātu, vai arī aizkrāsot otru — sarkani krāsoto lauciņu, ja konkrētais kandidāts šķiet nepieņemams. Pēc tam vēlēšanu zīme jāieliek vēlēšanu aploksnē, tā jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.