Šajā mācību gadā M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā strādāja divi palīgi — Vanesa Hacka un Tobiass Beicts no Vācijas.
Šajā mācību gadā M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā strādāja divi palīgi — Vanesa Hacka un Tobiass Beicts no Vācijas. Viņi te bija saistībā ar brīvprātīgā sociālā darba projektu, ko organizēja Reinzemes evaņģēliski luteriskā baznīca.
Šobrīd abi jaunieši jau devušies mājup, jo Vanesai vajadzēja sākt sociālo zinību studijas Esenes universitātē Vācijā. Tomēr pirms aizbraukšanas “Staburags” tikās ar abiem, lai uzzinātu, kā viņiem Pļaviņās klājās.
Bez tehnikas kā bez rokām
Vanesa Pļaviņu skolā palīdzēja vadīt stundas vācu valodas skolotājām, bet brīvajā laikā skolēniem mācīja modernās dejas. Kopīgi veidoto priekšnesumu viņi publikai parādīja Ziemassvētku sarīkojumos.
— Mums te veicās ļoti labi, un laiks pagāja ātri. Priecājos par iespēju labāk iepazīt Latviju un tās izglītības sistēmu, kura gan daudz neatšķiras no Vācijas. Vienīgi ievēroju, ka pie mums svešvalodas pārbaudījumos skolēni raksta vienīgi domrakstu, bet Latvijā ir dažādi pārbaudījumi. Lai arī skolā nav tik daudz tehnisko palīglīdzekļu, Latvijas skolotāji ļoti labi vada stundas. Vācijā skolotājs, piemēram, bez kodoskopa justos kā pazudis, — stāsta Vanesa.
Tobiass bija skolas saimnieka palīgs un mācību iestādē palīdzēja novērst tehniskas problēmas. Puisis Vācijā iepriekš apguva galdniecību, tā ka šī darba iemaņas viņam bija. Turklāt uz Latviju viņš bija paņēmis līdzi arī nepieciešamos instrumentus — ja nu ko ievajadzēsies. Tobiass atzīst, ka Pļaviņās pavadītais laiks bijis interesants, iemācījies arī ko jaunu, jo mājās santehniku labot nevajadzējis.
Turklāt vācu jaunietis pāris mēnešos iemācījās nedaudz runāt arī latviski. Mūsu tikšanās laikā viņš gan samulsa, un saruna tomēr notika vācu valodā, to tulkoja skolotāja Ilze Seipule. Viņa piebilda, ka skolēni ar jaunajiem palīgiem sapratās ļoti labi. Turklāt latviešu bērniem bija iespēja dzirdēt “dzīvu” vācu valodu, un tas noteikti palīdzēja mācībās.
Pilsēta jau zināma
Reinzemes evaņģēliski luteriskās baznīcas projektā jaunieši strādā daudzās pasaules valstīs. Kāpēc Vanesa un Tobiass izvēlējās Latviju un tieši Pļaviņas?
— Pļaviņās jau bijām pirms pieciem gadiem, kad bērnudārzā “Bērziņš” īstenoja citu Vācijas atbalstītu projektu. Ieguvām daudz draugu un vēlāk atkal viesojāmies šajā pilsētā. Tāpēc nešaubīdamies izvēlējāmies Pļaviņas, — saka Tobiass.
Vanesa iesaistījās šajā projektā, jo pirms sociālo zinību studijām vēlējās pārbaudīt savu izvēli dzīvē, un Latvija tomēr nav pārāk tālu no Vācijas.
Abu jauniešu vecākiem gan sākumā bijis grūti samierināties ar bērnu izvēli doties prom no mājām uz tik ilgu laiku. Tomēr viņi respektējuši to. Rudenī vecāki ieradās viesos un atzina, ka šis lēmums bijis pareizs. Vecāki tagad lepojoties ar savu bērnu darbu.
Veikalā ar sarakstu
Pļaviņās vācu jaunieši dzīvoja ģimenēs. Ar sadzīvi tika galā labi, un arī valodas barjeras dēļ nekādu lielo starpgadījumu nav bijis. Ilze Seipule paskaidro, ka jau sākumā jauniešiem iedevuši sarakstu ar nepieciešamo lietu tulkojumu latviski, lai veikalā šīs preces varētu pazīt. Vanesa atceras, ka reiz gribējuši nopirkt cepamo pulveri, kurš sarakstā gan nebijis ierakstīts. Tā vietā iegādājušies garšvielas, bet citādi viss kārtībā!
Ikdienas iztikai no projekta līdzekļiem katram piešķīra 80 eiro mēnesī, piedevām abi jaunieši joprojām saņem arī 150 eiro mēnesī tā saukto “bērnu” naudu, ko Vācijā maksā līdz 27 gadu vecumam, ja jaunietis mācās vai strādā sociālo darbu. Šīs naudas iztikai pilnīgi pieticis. Abi apgalvo, ka šajā laikā no materiālā nekā nav pietrūcis, vien ģimenes un draugu, kurus nevarēja paņemt līdzi.
Izbauda ziemas priekus
No mācībām brīvajā laikā Vanesa un Tobiass varēja baudīt arī izklaides. Abiem iepatikusies kalnu slēpošana, ar ko Pļaviņu apkārtnē varēja lieliski nodarboties. Turklāt tajā Vācijas daļā, kur abi dzīvo, parasti nav tik aukstu un sniegiem bagātu ziemu kā Latvijā. Tobiass izmēģinājis braukt ar sniegadēli. Mājās viņš nodarbojas ar skeitbordu, lasa grāmatas, viņam patīk dažādi galdniecības darbi. Vanesas intereses vairāk saistītas ar dejām, bet meiteni sajūsminājušas arī ziemas izklaides.
Kādi, viņuprāt, ir jaunieši Latvijā?
— Tādi paši kā Vācijā. Vienīgi ievēroju, ka te jaunieši ir daudz iecietīgāki viens pret otru un izpalīdzīgāki. Ja Vācijā kādam nav tik daudz naudas, lai iegādātos slavenas firmas apģērbu, viņš nereti tiek nonievāts. Te es to neizjutu, — uzskata Vanesa.
***
Vanesa tagad jau ir studente. Savukārt Tobiasam pagaidām ir tikai profesionālā izglītība, un viņam vēl jāiegūst ģimnāzijas absolventa diploms. Vēlāk puisis vēlas studēt restaurāciju. Tomēr šķiet, ka abi Pļaviņām ardievas neteica un vēlētos vēlreiz atbraukt uz šejieni.
