Saeima pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, paredzot publiskot valsts un Eiropas Savienības lauksaimniecības atbalsta saņēmēju vārdus.
Saeima pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, paredzot publiskot valsts un Eiropas Savienības lauksaimniecības atbalsta saņēmēju vārdus. Līdz šīgada 1. jūnijam publiskos kārtējo maksājumu saņēmēju vārdus, bet līdz 1. septembrim — to, kuri maksājumus saņēmuši no 2004. līdz 2006. gadam, vārdus.
Ministru kabinetam uzdots izstrādāt noteikumus par kārtību, kā šo informāciju publiskot, lai to varētu uzzināt ikviens, kurš vēlas. Grozījumi likumā veikti, lai ievērotu Informācijas atklātības likumu, kas paredz, ka valsts budžeta naudas izlietojums nedrīkst būt slepens, bet Eiropas Savienības budžets tiek veidots arī no Latvijas valsts budžeta iemaksām, kā arī lai nodrošinātu sabiedrības pieprasījumu pēc informācijas par Eiropas Savienības finansējuma izlietojumu.
Viss sākās ar to, ka ziņu aģentūra LETA lūdza Lauku atbalsta dienestam datus par valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņēmējiem, bet tai atteica. Lauksaimniecības nozares speciālisti pauduši bažas, ka šo informāciju nepublisko, lai slēptu lielo neražojošo zemes īpašnieku vārdus. Ir iespēja, ka atbalsta saņēmēju vidū ir arī politiķi un viņiem tuvas personas, kuras nevēlas, lai šādas ziņas nonāktu atklātībā.
Ko par finansiālā atbalsta saņēmēju vārdu publiskošanu domā Aizkraukles rajona zemnieki?
Jānis Dzenis, Kokneses pagasta zemnieku saimniecības īpašnieks
— Atbalstu šādu lēmumu, jo uzskatu, ka tas mazinās krāpšanas iespēju. Līdz šim bija publiskota informācija par SAPARD un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu saņēmējiem. Taču tur krāpties bija praktiski neiespējami. Bija paredzēta divkārša vai pat trīskārša kontrole, lai pārbaudītu, kā zemnieks naudu saņēmis un iztērējis. Taču, aprēķinot un izmaksājot, piemēram, vienoto platībmaksājumu, kontrole ir ļoti minimāla, un krāpšanas iespēja daudz lielāka.
Esmu Kokneses pagasta padomes deputāts, un pašvaldība divas reizes lūdza Lielrīgas reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei informāciju par lielu neapstrādātu zemes platību īpašniekiem. Mums bija aizdomas, ka viņi par to saņem atbalsta maksājumus. Arī mēs saņēmām atteikumu.
Mani personīgi neuztrauc tas, ka citi uzzinās, cik esmu saņēmis. Vairāk uztraucos par to, ka cilvēki nesaprot, par ko tad īsti šo atbalstu maksā. Kāds īpašnieks, kurš savu zemi iznomā, ieraudzījis izmaksātās summas, gribēs pats to naudu saņemt. Jau tagad zemes īpašnieki prasa nesamērīgi lielu nomas maksu vai pārtrauc nomas līgumus. Tikai jāatceras, ka šī nauda no gaisa nekrīt un par nekā nedarīšanu nemaksās. Iegūt varēs tikai tad, ja zemi apstrādās, bet cilvēks, kuram nav tehnikas, kurš to nekad nav darījis un vēlēsies krāpties, tik vienkārši to vairs nevarēs izdarīt.
Ingrīda Liepiņa, Pilskalnes pagasta “Cukurnieku” saimniece
— Neatbalstu šīs informācijas publiskošanu, jo mazos pagastos zemniekiem, kuri cenšas un strādā, bieži vien jāizjūt negatīvā attieksme un skaudība. Diemžēl cilvēki nesaprot, ka ir smagi jāstrādā, lai kaut ko nopelnītu un arī saņemtu valsts un Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Tāpat vien nevienam neko nedod.
Aivars Stuglis, Seces pagasta zemnieku saimniecības “Ziedāni 1” īpašnieks
— Lai vispirms samaksā visu aprēķināto naudu un tad publisko saņēmēju vārdus! 2005. gada nogalē mums samaksāja 80 procentu atbalsta maksājuma par laukaugiem, bet, kad saņemsim atlikušos 20 procentus, nav ne jausmas. Līdzīga situācija bija arī pagājušajā gadā. Nesaprotu, kāpēc jācieš zemniekiem, kuri reāli strādā un ražo lauksaimniecības produkciju?
Protams, vieglāk jau neko nedarīt, varbūt reizi gadā nopļaut zāli un saņemt atbalstu. Un daudzviet tā arī notiek. Ceru, ka situāciju nedaudz uzlabos lēmums nemaksāt atbalstu par saimniekošanu mazāklabvēlīgajā apvidū tiem, kuriem ir vairāk nekā 30 hektāru zemes, bet viņi tur neko neaudzē un negana lopus.
Tas, ka pagastā uzzinās, cik lielu atbalstu esmu saņēmis, mani īpaši neuztrauc, jo esmu strādājis un visu iegūto godīgi nopelnījis.
