“Ļoti patīk klausīties, kā pavasarī pirmie cīruļi dzied,” stāsta Anna Volgaste, kura 15. aprīlī svinēs 85. dzimšanas dienu.
“Ļoti patīk klausīties, kā pavasarī pirmie cīruļi dzied,” stāsta Anna Volgaste, kura 15. aprīlī svinēs 85. dzimšanas dienu. Annas kundzes dzimtā puse ir Bebri, taču viss mūžs pavadīts Neretā, un viņa jūtas kā īsta neretiete.
Kalēju ielas vidū, starp citām privātmājām, gozējas dzeltenīga divstāvu mājiņa, pie kuras sienām vasarā vienmēr zied spilgti sarkanas rozes. Ieejot mājas pagalmā, pamanāms, ka saimniece jau sākusi pirmos pavasara darbus. Puķudobes aprušinātas, un taciņas tīri noslaucītas. Siltajā un saulainajā istabā, kur runājamies, gaisma staro ne tikai no iekurtās krāsns un saules apspīdētā loga, bet arī no pašas saimnieces.
Galvenais — būt mājās
Dzimšanas diena Annas kundzei visu mūžu saistīta ar Lieldienām. Par to, ka Lieldienās, Ziemassvētkos vai Jāņos dzimušie nereti tiek “apdalīti”, jo viņiem ir par vieniem svētkiem mazāk, Annas kundze nebēdā, esot jau pieradusi. Tāpat bērnībā neesot bijušas nekādas lielās dzimšanas dienas svinības, dzīvojuši pieticīgi. Arī gaidāmajos svētkos īpašu svinību un greznu galdu nebūšot. Pagājušās nedēļas nogalē viņu apciemojuši mazdēli, bet šonedēļ viesosies dēls ar ģimeni no Jēkabpils, tad arī kopīgi pasēdēšot. “Rudenī un ziemā dzīvoju dēla ģimenē Jēkabpilī, jo pa ziemu māja pārāk stipri izsalst, nespēju viena piekurināt. Garie ziemas vakari arī ātrāk paiet, ja kāds ir blakus. Ziemā izlasīju četras grāmatas! Esmu iemīļojusi sarunu šovu “Aina”, skatos seriālu “Hameleonu rotaļas”. Patīk žurnālista Kārļa Streipa raidījums “Skats no malas”, to vienmēr cenšos noskatīties. Dēls negribēja, ka braucu atpakaļ uz Neretu un saimniekoju viena. Bet es tik ļoti vēlējos! Te es izeju dārzā, lejā — purvs, pretī — Šanskalniņš, un tagad cīruļi tik skaisti dzied. Man liekas, ka tikai mājās Neretā pavasarī ir tik skaisti,” domā Annas kundze.
Gatavo “pa tālruni”
Jaunībā Anna atnāca strādāt Neretas pienotavā, te ieprecējās un izveidoja ģimeni. Piedzima dēls un meita, taču meitu Annas kundze pāragri zaudēja, palika divi mazdēli, kurus viņa izaudzināja. Tagad abi jau pieauguši, paši savā dzīvē, tomēr Annas kundze atzīst, ka mazdēli joprojām ļoti mīļi un viņus saista īpašas saites. “Jaunākais mazdēls Jānis dzīvo Rīgā, taču zvana man gandrīz katru dienu, jautā, ko es daru, kur esmu bijusi, vai kaut kas nav vajadzīgs. Reizēm es viņu ķircinu, sakot, ka biju ciemos, lai gan patiesībā grūti pat līdz veikalam aiziet. Vecākais mazdēls Gatis ir jūrnieks un no reisa mājās pārbrauks tikai augustā. Priecājos, kad zēni lūdz man padomu. Nesen zvanīja Jānis un lūdza, lai pa tālruni izstāstu, kā jāgatavo mērce. Stāstīju arī, ” smaidot teic Annas kundze.
Zaļos arī šovasar
Pavasaris, kad daba mostas, arī cilvēkam dod enerģiju un dzīvesprieku. Annas kundze atzīst, ka viņai ļoti patīk dārza darbi. Visu mūžu piemājas dārziņā audzēti kartupeļi, burkāni, siltumnīca vienmēr bijusi pilna tomātiem, un dobēs krāšņi augušas dažādas puķes. “Ārā darba nekad netrūkst, jāspēj tik padarīt. Man ir ļoti labas kaimiņienes, un reizēs, kad pati netieku galā, viņas mazliet piepalīdz. Joprojām audzēju dārzeņus, lai būtu ko likt galdā, kad atbrauc mazdēli un dēls ar ģimeni. Nepirkšu taču kartupeļus veikalā! Mazdēlam Jānim ļoti garšo kartupeļu pankūkas, tās tiek speciāli ceptas, kad viņš brauc ciemos. Pagājušajā reizē cēlos pusseptiņos no rīta, lai pankūkas līdz ciemiņu atbraukšanai būtu gatavas,” atklāj jubilāre. Sarunas laikā Annas kundze spriež, ka dzīve katram ir tāda, kāda tā ir — vienam vieglāka, citam jāpārvar vairāki smagi pārbaudījumi. Taču nedrīkst sūdzēties un gaidīt, kad citi tevi žēlos. Jādzīvo tālāk, jāpriecājas par katru dienu, kas mums dota.
