Kooperatīva “Lielziedi” kopsapulci tā biedri gaidīja ar nepacietību, jo gribēja uzzināt par kooperatīva saimniecisko darbību, finansiālo situāciju un līdzekļu izmantošanu.
Kooperatīva “Lielziedi” kopsapulci tā biedri gaidīja ar nepacietību, jo gribēja uzzināt par kooperatīva saimniecisko darbību, finansiālo situāciju un līdzekļu izmantošanu. Tā kā esošā valde strādā jau trīs gadus, arī tā likumīgi bija jāpārvēl.
Taču uzreiz sākās dīvainības. Dienas kārtība netika apstiprināta. Vispirms bija priekšsēdētājas Tatjanas Bērziņas pārskata ziņojums, tad revīzijas komisijas ziņojums, 2006. gada budžeta pieņemšana, valdes vēlēšanas un debates.
Darba kārtība bija uzrakstīta tādā secībā, lai par 2005. gada budžeta izpildi un 2006. gada budžetu nebūtu iespējas uzdot jautājumus. Taču daudziem par 2005. gada budžeta izpildi tādi bija radušies. Tā kā pirms balsojuma biedriem izteikt savas domas bija liegts, viņi tomēr mēģināja jautājumus noskaidrot. Zāle ir liela, bet mikrofona nebija, tāpēc civilizēti jautājumus uzdot bija grūti, ņemot vērā arī to, ka priekšsēdētāja runātājus rupji pārtrauca. Nesaņēmām atbildes uz šādiem jautājumiem: kādēļ tik liels benzīna patēriņš un ļoti lielas tālruņa lietošanas izmaksas? Netika arī sniegta atbilde, kādēļ ūdensvada bojājuma gadījumā par remontu no dažiem iedzīvotājiem iekasēta nauda, kaut gan remonts būtu jāveic par kooperatīva līdzekļiem.
Diemžēl zālē pārsvarā bija tādi biedri, kurus interesēja tikai viens jautājums — lai vasarā vasarnīcās būtu ūdens dārza laistīšanai. Taču svarīgākais jautājums jau bija par to, lai līdzekļi būtu izlietoti lietderīgi. Tā arī bez apspriešanas pieņēma 2006. gada budžetu.
Jauno valdi priekšsēdētāja izvirzīja vienpersoniski, no zāles izteiktos priekšlikumus neņēma vērā, un neviens nosauktais kandidāts balsošanas sarakstā netika ierakstīts. Rezumējot sapulces gaitu, varam konstatēt, ka ir pārkāpts likums par kooperatīvajām sabiedrībām, jo:
* netika reģistrēts, cik biedru piedalās,
* netika dota iespēja apspriest budžetu,
* nebija iespējams izvirzīt kandidātus jaunajam valdes sastāvam,
* nebija balsu skaitīšanas komisijas (pati priekšsēdētāja izvirzīja, pati arī saskaitīja).
Sapulces dalībniekiem nebija tiesību balsot ne par budžetu, ne par valdes sastāvu, jo nebija 51% kvoruma, ko nosaka likums par kooperatīvajām sabiedrībām. No 840 biedriem bija ieradušies tikai ap 200. Kāpēc tik maz biedru apmeklē sapulces? Tādēļ, ka cilvēki ir vīlušies, jo viņus neuzklausa. Kooperatīva biedri ir bezspēcīgi pret patvaļu un netic, ka šajā sistēmā var ko mainīt.
Taču vislielāko izbrīnu rada tas, ka kopsapulcē piedalījās Aizkraukles novada domes deputāti, bet neko nedarīja, lai sapulce noritētu likumīgi.
Esmu pārliecināta, ka daudzi no tiem, kuri šoreiz vēl bija ieradušies, nākamgad vairs neatnāks.
Man bija garlaicīgi klausīties priekšsēdētājas ziņojumu par darbiem, ko trijos gados veikuši elektriķi. Tas ir viņu pienākums, par ko viņi saņem algu. Tāpat par to, ko veikuši palīgstrādnieki — arī viņi par to saņem algu. To mēs dzirdam katru gadu.
Gribējās vairāk dzirdēt, kas tiek darīts, lai iedzīvotāji ievērotu kooperatīva iekšējās kārtības noteikumus. Nezāles cilvēki izmet uz ielas. Jau tā šaurās ielas apstāda ar krūmiem. Daba ir drausmīgi piesārņota. Visas nogāzes pilnas atkritumiem. Katru gadu priecājamies par skaistajiem ceriņu krūmiem nogāzē pie Pļaviņu HES. Taču arī tur jau sāk veidoties izgāztuve. Kas notiek pie kantora ēkas? Nozāģētie krūmi jau gadu rēgojas neaizvākti, un iedzīvotāji tur sākuši mest atkritumus. Kādas ir kooperatīva kantora telpas: izdemolētas, logi ar dēļiem aizsisti — kā pēc kara! Vai tur, lai savestu visu kārtībā, ir vajadzīgi lieli līdzekļi?
Netiek veikts darbs ar iedzīvotājiem. Bet priekšsēdētāja apgalvo, ka valde ļoti labi strādā. No cilvēkiem jāprasa kārtība. Ja ne savādāk, tad jāsoda, kā paredz kooperatīva iekšējās kārtības noteikumi.
Zeme pieder pilsētai, bet apkārtni piecūko kooperatīvs ar savu darbību. Kas par to atbildēs? Gribas taču dzīvot sakoptā vidē. Varbūt rīkot talkas, organizēt konkursus par sakoptāko sētu, par gaišāko namu? Cilvēkos ir jārada interese ne tikai par viņa zemes pleķīti, bet arī par to, lai katra skats sniegtos mazliet tālāk.
