Kādā saulainā pavasara dienā, šķiet, kopā ar pirmajiem šīpavasara strazdiem Aizkrauklē ieradās ornitologs Jānis Brikmanis.
Kādā saulainā pavasara dienā, šķiet, kopā ar pirmajiem šīpavasara strazdiem Aizkrauklē ieradās ornitologs Jānis Brikmanis. Paviesojies Aizkraukles pilsētas sākumskolā un pastāstījis mazajiem pilsētniekiem par putnu pasaules brīnumiem, viņš iegriezās arī “Staburaga” redakcijā.
Vēlas būdiņu mežā
— Bērnību pavadījāt Pļaviņās. Vai tā ir jūsu dzimtā puse?
— Nē. Pļaviņās sāku dzīvot, kad mācījos 4. klasē. Esmu dzimis pašā Zemgales līdzenuma sirdī — Jelgavā. Taču manas bērnības atmiņas saistītas ar karu. Atceros, kā mūsu ģimene devās bēgļu gaitās. Pie ratiem, kuros iekrautas vērtīgākās mantas, bija piesieta govs, aizgājām līdz pat Durbei.
— Kad sākāt interesēties par putniem?
— Tēvs bija dārzkopis, bet pēc kara viņam nācās pārkvalificēties par zivkopi. Taču, kur ir zivju dīķi, tur arī seklums, niedrāji un, protams, putni — kaijas, zīriņi, gārņi, par pīlēm nemaz nerunājot. Mani jau kopš bērnības ieinteresēja šī lidoņu pasaule. Ejot uz skolu, pirmajās klasēs sapņoju, ka dzīvošu mežā mazā būdiņā un man visapkārt skanēs putnu balsis. Taču pārcēlāmies uz Pļaviņām, Odzes ezera krastu, kur tolaik ierīkoja ezera zivsaimniecību. Daudz laika pavadīju laivā. Gan kopā ar tēvu, gan viens pats. Man nekas cits neatlika, kā vērot dabā notiekošo.
Palīdz skolas gadu dienasgrāmata
— Vai pierakstījāt dabā redzēto?
— Jau skolas laikā rakstīju dienasgrāmatu. Man palīdzēja skolotāja Spēlmane no Gostiņiem. Šo manu dienasgrāmatu aizsūtīja republikas konkursam un ļoti atzinīgi novērtēja. Kad sāku studijas, mani pazina gan Latvijas Valsts universitātes mācībspēki, gan Latvijas Zinātņu akadēmijas darbinieki. Pabeidzu studijas un kļuvu par augstskolas pasniedzēju.
Par profesoru nekļūst
— Zinu, ka esat pētījis ziemeļu putnus. Kā nokļuvāt Arktikā?
— Savlaik augstskolā saņēmām vēsti, ka meklē jauniešus darbam Arktikā, lai pētītu putnu kolonijas. Mani vienmēr vilinājusi iespēja nokļūt neparastās vietās, es aizbraucu un tur pavadīju vairāk nekā trīs gadus. Biju viens no zinošākajiem Arktikas putnu pētniekiem. Tolaik šķita, ka man atvērtas visas zinātnisko iestāžu durvis. Taču es vienmēr esmu lepojies ar savu tautisko apziņu, ar to, ka esmu no Latvijas un ka mana tauta ir lepna, ar bagātu kultūru. Iespējams, tāpēc tā arī nekļuvu par profesoru un nedarbojos Zinātņu akadēmijā. Sākoties Atmodai, uzzināju, ka bijis drošības iestāžu rīkojums mani augstākajās zinātniskajās iestādēs neuzņemt nacionālās pārliecības dēļ.
Sarunājas ar olu
— Kāds ir jūsu neparastākais piedzīvojums, pētot putnus?
— Baltajā jūrā mani ar laivu aizveda uz vienu no salām. Tur perēja pūkpīles, cekulpīles, kairas un jūras žagatas — kliedzējputni, kurus retumis var sastapt, perējot arī tepat Daugavā. Tuvojos ligzdai un redzēju, ka viens mazulis jau izšķīlies, otrs tikko pārsitis olas čaumalu, bet viena ola vēl vesela un kustas. Tikko putns iesaucās trauksmaināk, ola sakustējās vairāk. Putnēns vēl nebija nācis pasaulē, bet jau sazinājās ar saviem vecākiem. Kad biju piegājis pavisam tuvu ligzdai, jūras žagata ļoti brīdinoši iesaucās, un ola patiesi sastinga. Apbrīnojams skats ir arī tad, kad gar klinšainajām ziemeļjūru salām pilnīgā klusumā aizpeld milzīgie baltvaļi. Esmu desmit dienu viens pats pavadījis uz kādas nelielas salas. Sākās vētra, un tāpēc man nevarēja atbraukt pakaļ. Taču es nebūt nebiju izmisis. Varēju vērot dabu un baudīt tās varenību visā krāšņumā.
— Kura ziemeļu putna pētīšanai pievērsāties visvairāk?
— Kairām. Tie ir putni, kuri nedaudz līdzinās pingvīniem. Vismaz bērniem tā šķiet. Taču kaira prot lidot un ir tikai mājas pīles lielumā. Pētīju viņu ligzdas. Izrādījās, daļa šo putnu ir ļoti drosmīgi un ziņkārīgi. Viņi nāca tik tuvu klāt, ka brīžiem bija pat jāatgrūž ar roku. Man izdevās atspēkot apgalvojumu, ka kolonijās pieaugušie putni baro jebkuru mazuli. Šie putni dzīvo ļoti tuvu viens otram. Novēroju, ka ik pārim, tāpat kā pingvīniem, ir sava ligzdas vieta. Ar eksperimentu noskaidrojām, ka ir gadījumi, kad kaira ar savu augumu mēdz sildīt svešu mazuli, bet baro tikai savējo. Acīmredzot starp mazuli un vecākiem ir kāda noteikta sazināšanās sistēma, kura ļauj nekļūdīgi pazīt savējo.
Divi pūžņi dienā
— Un kurš Latvijas putns ir visinteresantākais?
— Pļaviņu apkaimē esmu pētījis lapseņu klijānu. Kāpu kokos un pētīju ligzdas. Putns, izpletis spārnus, sargāja vienu sarkanīgi brūnu olu. Vēlāk vēroju, kā baro mazuli. Viņam atnesa lapseņu pūžņa daļu. Izrēķināju, ka mazuļa barošanas laikā ik dienu lapseņu klijāns izraka un atnesa divus lapseņu pūžņus. Tas bija neparasts atklājums. No tā var secināt, cik daudz šo kukaiņu ir dabā. Taču šis novērojums rāda, ka no vienas lietas izriet vairākas citas. Ideāli būtu, ja zinātnieks visu dzīvi varētu pētīt, piemēram, vienu putnu sugu. Tikai tad var kļūt par pasaulē atzītu speciālistu.
Neatkarīgs zinātnieks
— Tomēr kaut kur strādāt vajadzēja, ne tikai putnus pētīt?
— Draugi man sagādāja iespēju strādāt pedagoģiskajā institūtā Daugavpilī. Jau pirmajos mēnešos studentiem noorganizēju tikšanos ar latviešu strēlniekiem. Darbojos tik aktīvi, ka “vecajiem” pasniedzējiem radās skaudība. Mani studenti runāja konferencēs, un kāds no šo pasākumu viesiem “neuzmanīgi”, taču pietiekami skaļi pavaicāja: “Bet ko dara citi pasniedzēji?”. Nu jau sešus gadus sevi lepni dēvēju par brīvzinātnieku un daru to, kas man patīk visvairāk — popularizēju putnu dzīves izzināšanu.
Kāpj kalnos
— Vai putnu pētīšana ir jūsu vienīgais vaļasprieks?
— Protams, nē. Savlaik līdz skolai Pļaviņās bija jāmēro septiņi kilometri. Ziemā braucu ar slēpēm, pavasaros un rudeņos ar velosipēdu, tāpēc biju visai sportisks. Reiz mani uzaicināja Oliņkalnā paskatīties klintīs kāpēju sacensības. Man šis sportaveids iepatikās, un tā es kļuvu alpīnists. Biju pat Latvijas klintīs kāpēju izlases sastāvā.
Ierunā kompaktdiskos
— Reizēm jūsu balsi var dzirdēt radio.
— Pastāvīga raidījuma, kurā stāstu par putniem, man nav. Taču klausītāji mudina mani veidot jaunus raidījumus. Reiz vilcienā pie manis pienāca kāda sieviete un teica, ka viņas meitiņa, kura slimības dēļ gandrīz visu laiku pavada mājās, ļoti skumst pēc šiem raidījumiem. Gāju uz radio, turpināju ierakstīt jaunus raidījumus. Starp citu, četros kompaktdiskos pagājušās vasaras sākumā izdeva manu raidījumu audioierakstus. Katram gadalaikam ir savs disks, kurā ir ne tikai mans stāstījums, bet arī dzirdamas putnu balsis. Man pašam vislabāk patīk disks par ziemu.
— Vai ierunāt tekstu ir viegli?
— Pirmo reizi man klājās visai grūti. Kad jārunā vairāk nekā stundu, mute kļūst sausa. Turklāt man patīk, ja redzu, ka ir kāds, kurš manī klausās. Viņam pat nav nekas jāsaka, tikai jāklausās. Ja nevienu nevaru pierunāt, nolieku priekšā kāda cilvēka fotogrāfiju un stāstu tai.
Naktis pavada mežā
— Jums kā putnu pētniekam ir kāds vismīļākais gadalaiks?
— Tie ir brīži, kad var dzirdēt lidojošo putnu balsis. Viņu klaigas ir kas labāks par dzeju. Putni lido galvenokārt naktī. Vajag tikai atvērt logu un klausīties. Man patīk naktis pavadīt mežā un klausīties putnu balsīs. Ļoti iespaidīgi izklausās pūču ūjināšana un ūpja saucieni. Līdz pusnaktij balsis pamazām noklust. Tad arī es uz dažām stundām dodos pie miera. Parasti iztieku pat bez telts. Ap rītausmu dziesmas atsākas ar tik lielu sparu, ka nav pat vajadzīgs modinātājs.
Es gaidu Ziemassvētkus. Ieklausieties! Mirklī, kad saulīte vairs zemāk neslīd, mainās zīlītes balss. Tā kļūst priecīgāka un skanīgāka. Šobrīd agri no rītiem skan varens putnu koris. Laiks, ko vienmēr cenšos izmantot, lai klausītos putnu balsīs, ir no aprīļa vidus līdz 8., 9. maijam. Šajā laikā visi koki vēl nav salapojuši, un, galvenais, vēl nav odu. Toties putnu balsis ir ļoti skanīgas.
— Un kurš ir jūsu putns?
— Garastainā zīlīte jeb garastīte. Gluži kā maza gaiša apaļa bumbiņa ar garu astīti. Patīk arī pīles, jo viņas ir pirmie putni, ko iepazinu jau bērnībā. Patika vērot, kā pīles neveikli čāpo pa sauszemi, bet ūdenī kļūst neparasti veiklas un graciozas.
Uzminiet putna vecumu!
— Ko jums, tiekoties ar bērniem skolā, visbiežāk vaicā?
— Visinteresantākās sarunas sākas pēc jautājuma, cik ilgi dzīvo tas vai cits putns. Cilvēki ir “dzirdējuši”, ka esot putni, kuri dzīvo divus un pat trīs gadu simtus. Tā nav. Taču tam, kurš atklās metodi, kā precīzi noteikt putna vecumu, pasaules slava ir garantēta. Līdz šim gan tas nevienam nav izdevies. Bērni grib zināt, kā gājputni atrod ceļu no dienvidiem uz ziemeļiem un atpakaļ. Kurš ir lielākais, mazākais, plēsīgākais putns pasaulē un Latvijā.
Jāsaudzē ligzdas
— Daudzi nobijušies, ka atlido gājputni un līdz ar to palielinās iespēja Latvijai atnest putnu gripu. Kā vērtējat šīs slimības draudus Latvijai?
— Savulaik Dienvidāzija bija samērā nošķirta no pārējās pasaules. Ja tur kas notika, tā bija lokāla problēma. Ja, piemēram, Laosā vai Taizemē kādā ciemā gāja bojā pārsimt putnu, tas īpaši neuztrauca pat kaimiņu ciema iedzīvotājus. Apdzīvotība pieaug, un līdz ar to pieaug arī kontakts starp putniem, jo šajās valstīs ir ļoti aktīva tirdzniecība tieši ar šiem lidoņiem. Daudzi tur putnus telpās, kurās paši dzīvo. Taču dabā notiek tā — ja kādas sugas īpatņu noteiktā teritorijā kļūst pārāk daudz, uzliesmo slimības, kas samazina skaitu. Visi taču zina, ka, piemēram, kara laikā, kad cilvēki ir ļoti cieši kopā, savairojas parazīti un sākas slimības. Tāpat ir ar vīrusiem.
Ja līdz mums atlidos kāds ar šo slimību inficējies putns, īpašām problēmām nevajadzētu būt. Mēs dzīvojam pietiekami tālu uz ziemeļiem. Pavasaris ir vēls, ledus biezs un ūdens — ļoti auksts. Gājputni iekšzemē neielidos, bet lidos gar jūras krastu. Ja arī kāds nonīks, aukstā un dziļā ūdens dēļ ir visai maza iespēja, ka inficēsies citi putni.
Turklāt atlidojušie putni izklīst pa ligzdošanas vietām, un atkal samazinās iespēja inficēties.
Mani uztrauc, ka cilvēki panikā var sākt izjaukt putnu ligzdas. Tieši šāda rīcība var piespiest putnus atkal salidot vienkopus, un iespēja saslimt palielināsies. Turklāt ar bīstamo vīrusu inficējas lielākoties ūdensputni. Jāieklausās, ko saka atbildīgie dienesti un atbilstoši jārīkojas.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Jānis Brikmanis.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1940. gada 25. februāris, Jelgava.
IZGLĪTĪBA: augstākā, absolvējis Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti.
NODARBOŠANĀS: pensionārs, putnu pētīšana.
HOROSKOPA ZĪME: Zivis.
VAĻASPRIEKS: būt tuvāk dabai.
