Diedzētus graudus iesaka dot govīm, citiem mājlopiem un mājputniem ziemas otrajā pusē — sākot ar janvāri (kad organismā sarukušas vasarā uzņemto vitamīnu rezerves), līdz pirmajai zālei pavasarī.
Diedzētus graudus iesaka dot govīm, citiem mājlopiem un mājputniem ziemas otrajā pusē — sākot ar janvāri (kad organismā sarukušas vasarā uzņemto vitamīnu rezerves), līdz pirmajai zālei pavasarī. Diedzētus graudus dzīvniekiem izēdina arī tad, ja viņi saņem spēkbarību.
Kur un kā diedzēt
Graudu diedzēšanai ieteicams izveidot atsevišķu telpu ar noteiktu temperatūras (+20 līdz +24 grādi), gaisa mitruma (apmēram 60 līdz 65%) un gaismas (8—12 stundu diennaktī) režīmu. Diedzēšanai der kvieši, auzas, rudzi, mieži, zirņi, lēcas, saulespuķu sēklas un linsēklas.
Diedzēšanai ieteicams izveidot sastatnes ar slīpumu un zemākajā daļā graudiem paredzētajos traukos izurbt atveres, pa kurām var notecēt liekais ūdens. Neliela apjoma graudu diedzēšanai var izmantot jebkuru lēzenu trauku. Ja tajā nav iespējams izveidot caurumiņus, graudus katru dienu kārtīgi noskalo tekošā ūdenī un notecina tā, lai tiem klāt tiek gaiss. Vēl viens paņēmiens, kā iegūt diedzējumus nelielos daudzumos, ir sēklas izmērcēt, nokāst lieko šķidrumu caur sietiņu, tad sabērt bļodā vai citā traukā un atstāt siltā vietā, līdz parādās sīkie asniņi.
Mērcēšana
Lai graudus stimulētu dīgt, vispirms tos 5—6 stundas (ar ļoti cietiem apvalkiem — līdz 10 stundām) uzbriedina ūdenī. Ja graudi mirkst ilgāk, to dīdzība var krasi samazināties.
Pēc mērcēšanas tos rūpīgi noskalo un notecina sietā. Graudiem jābūt mitriem, bet ne slapjiem. Jāatceras, ka pārmērīgā mitrumā graudi var sākt pelēt, taču, ja tie iekalst, vairs neuzdīgst.
Kas jāievēro
Diedzēšanas tehnoloģijā ir viens knifiņš, proti — jāizvēlas optimāls graudu slāņa biezums, diedzēšanas beigās tam jābūt cauraustam ar graudu saknītēm. Ja kārtas apakšā paliek nesadīguši graudi, turpmāk tie jāber plānākā slānī. Taču arī pārāk plāns slānis nav izdevīgs, jo var iegūt ļoti maz dīgstu.
Vislabāk diedzēšanai padodas auzas (aug pat tālu no gaismas avota) un mieži, bet viscimperlīgākie ir kvieši — vēsā un slikti apgaismotā telpā tie ātri saskābst.
Ja diedzējums paredzēts govīm, aitām, cūkām un citiem mājlopiem, graudus nav ieteicams diedzēt augsnē, citādi būs grūti izskalot saknītes (dzīvniekiem diedzējumus izbaro ar visām saknēm). Turpretī mājputniem paredzēto vitamīnbarību var diedzēt augsnē. To saber lēzenos traukos (māla, plastmasas, putuplasta, stikla, koka, metāla vai cita materiāla), virskārtā izsēj graudus un nedaudz piespiež ar roku. Augsni regulāri apsmidzina ar ūdeni, kastītes novieto putniem sasniedzamā vietā, kur viņi var uzņemt veselīgu barību, kā arī izbaudīt rušināšanās prieku.
Sadīgšanas laiks
Rudzu un kviešu graudiem — apmēram divas dienas. Auzām un miežiem — apmēram trīs dienas. Lucerna pāris centimetru garus asnus sasniedz 6—7 dienās. Saulespuķu sēklas diedzē apmēram nedēļu.
Padoms. Ziemas otrajā pusē un pavasarī, īpaši bioloģiskajās saimniecībās, līdz ar diedzētiem graudiem govīm iesaka izēdināt priežu skujas. Tās var dot piecas līdz septiņas dienas, tad ietur divu nedēļu pārtraukumu. Apēsto skuju daudzumu dzīvnieki regulē paši. Sākumā parasti apskrubina zarus ar visu mizu, vēlāk — vienīgi adatas, līdz pienāk diena, kad mājlopi zariem vairs nepieskaras.
(“Praktiskais Latvietis”)
***
Izziņa.
Diedzētos graudos ir daudz vitamīnu un bioloģiski aktīvu vielu. Tie ir bagātīgs B vitamīna avots: vitamīns B1 nodrošina normālu nervu sistēmas darbību un muskuļaudu funkcionēšanu, B2 veicina acu un ādas veselību, B6 aktīvi piedalās sarkano asinsķermenīšu radīšanā. Ziemas otrajā pusē B grupas vitamīni ir neaizstājami stresa un vispārēja organisma noguruma profilaksē. Dodot lopiem mājas apstākļos diedzētus graudus, viena sausu graudu kilograma vietā var iegūt 2,5 kg teicamas vitamīnbarības. Dīgstoši graudi nedrīkst būt tiešā saules gaismā, pie radiatoriem vai sildītāja. Nedrīkst diedzēt kodinātus graudus. Diedzēto graudu asni nedrīkst pāraugt. Tādiem lielākoties ir rūgtena piegarša, un dzīvnieki var atteikties no šāda cienasta.
