No fiziskām un garīgām pārslodzēm mūsdienās neizsprukt, tāpēc jādomā, kā iekārtot savu dzīvi, darbdienu, lai stresa situācijas mūs neaprītu.
No fiziskām un garīgām pārslodzēm mūsdienās neizsprukt, tāpēc jādomā, kā iekārtot savu dzīvi, darbdienu, lai stresa situācijas mūs neaprītu. Izrādās, ja spriedzes mazināšanai dienā velta tikai desmit minūšu, iespējams daudz mierīgāk un nosvērtāk stāties pretī dzīves prasībām.
Maģiskās desmit minūtes
“Cilvēks nav radīts strādāšanai 24 stundas diennaktī,” norāda psiholoģe Indra Majore—Dūšele. “Tāpat kā dabā dienu nomaina nakts, arī cilvēka aktivitātes periodam jāmijas ar atslābumu, darbam — ar atpūtu. Nedrīkst visu gadu strādāt un tad cerēt, ka vienreiz gadā — atvaļinājuma laikā — izdosies atgūt fiziskos un garīgos spēkus. Jau ikdienā jāparedz īsas atpūtas pauzes.”
Zinātniski pierādīts, ka pilnvērtīgs desmit minūšu pārtraukums sniedz tādu pašu atpūtu kā stunda miega dienasvidū. Tāpēc darbā kafijas vai smēķēšanas pauzes vietā vērts pamēģināt ieviest dažu minūšu izstaipīšanās pauzi. Dažus mēnešus veicot pavisam vienkāršus vingrojumus, jutīsiet, ka samazināsies nomāktība un spriedze, toties vairosies enerģija.
Der pamēģināt
Izstaipīšanās pauzē vispirms dažas reizes paceļ un nolaiž plecus, tad vairākas reizes tos apļo uz priekšu un atpakaļ.
Nākamo apļo galvu un kaklu: noliec galvu uz priekšu, līdz zods skar krūškurvi, tad galvu noliec pa kreisi, atpakaļ, pa labi un beidzot atkal uz priekšu. Pēc tam apļošanu izpilda pretējā virzienā.
Izstiepj rokas sāņus, apļo uz priekšu, tad atpakaļ. Izstiepj rokas uz priekšu un atliec pirkstus atpakaļ, palīdzot ar otru roku. Izstiepj pirkstus, tad aizver plaukstas, saspiežot cieši dūrē. Visu atkārto vairākas reizes.
Savelk vēdera muskuļus, patur tā dažas sekundes, pēc tam savelk sēžamvietas muskuļus.
Meditēšanas pauzē pacentieties vismaz 10 minūšu ļaut vaļu fantāzijai. Ja vien tas iespējams, atrodiet telpu, kur jūs neviens netraucēs. Aizveriet acis un iedomājieties kādu skaistu vietu dabā: ziedošu pļavu, jūru, mežu vai kalnus. Centieties šīs vietas burvību uztvert ar visām maņām: saklausiet, kā vējš žūžo koku zaros, kā čalo avots, mēģiniet sajust, kā vējš pieskaras jūsu ādai, kā silda saules stari, uzburiet kādu smaržu, kas iederas šajā ainavā — tikko pļautas zāles, ziedošu narcišu vai kādu citu aromātu.
Ievērojiet!
Organismam pārvarēt stresu palīdz B grupas vitamīni, ko satur kartupeļi, zivis, avokado. Savukārt B1 vitamīns, kas samazina depresiju, ir rīsos, pupās, graudaugos, arī saulespuķu sēklās.
Stresa līmeni ietekmē arī kālijs, ko satur apelsīni, aprikozes, dārzeņi, putnu gaļa, piens, siers un rieksti, kā arī magnijs, kas atrodams banānos, zemesriekstos, spinātos, bietēs.
Izveidojiet veicamo darbu sarakstu nākamajai dienai, jo tas mazina spriedzi, kas saistīta ar darba apjomu.
Sakārtojiet savu apkārtējo telpu. Sajūta, ka tu spēj kontrolēt savu apkārtni, situāciju, rada pārliecību, ka esi noteicējs arī citās lietās, spēj kontrolēt situācijas savā dzīvē.
