Lai redzētu neparastus dabas veidojumus, nav jādodas tālā ceļojumā uz ārzemēm. Šobrīd Sērenes pagastā var redzēt, kā upe pazūd pazemē, lai pēc aptuveni 200 metriem dziļā gravā izlauztos atpakaļ dienasgaismā.
Lai redzētu neparastus dabas veidojumus, nav jādodas tālā ceļojumā uz ārzemēm. Šobrīd Sērenes pagastā var redzēt, kā upe pazūd pazemē, lai pēc aptuveni 200 metriem dziļā gravā izlauztos atpakaļ dienasgaismā.
Korkuļu strauts aiz zivjaudzētavas “Sērene” atgādina nelielu upīti ar smilšainu gultni. Tā tek pa 10 līdz 15 metru dziļu gravu, kas aizaugusi krūmājiem un alkšņiem. Netālu no “Degu” mājām Sērenes pagastā upīte sāk pazust “ūdensrijējos” (vieta, kur ūdens ieplūst pazemē), līdz kļūst pilnīgi sausa. Kopumā ir četras šādas vietas, kur ūdens tecējums šķietami apstājas. Prāvās bedrēs pavasarīgi brūnā straume lēnām griežas milzu virpuļos, un tālāk aiztek daudz sīkāka urdziņa. Strauta labajā krastā, netālu no pēdējā “ūdensrijēja”, ir dīvaina granīta bluķu būve. Vai tas bijis ceplis vai pagrabs, noteikt nav iespējams. Arī tās izmantošanas mērķis ir neskaidrs.
Upītes grava aiz pēdējā ūdens virpuļa turpinās, liecinot, ka savlaik ūdens tecējis tālāk. Tikai vēlāk tas radis ceļu starp plaisām dolomīta slāņos.
Pati upīte no pazemes iztek Lauceses stāvkrastā, kur tā ir izveidojusi nelielu gravu. Ap 20 metru zem gravas augšmalas no akmeņiem tek ārā milzīga ūdens straume. Tā strauji pieņemas spēkā, liecinot, ka ūdens no pazemes izplūst garā posmā. Pēc aptuveni 300 metriem putojošā straume ietek Lauceses upē.
Gravas augšmalā ir divi nelieli, aptuveni divus metrus augsti dolomīta atsegumi.
Šo neparasto dabas veidojumu vislabāk apskatīt tieši tagad, pavasarī, kad upītes tecējums ir labi redzams. Vasarā Korkuļu strauts augšpusē gandrīz pilnībā izžūst. Savukārt lejpusē avotiņš no pazemes turpina plūst daudz mazākā apjomā.
