Mīlestību gaidīt ir vērts — arī viņai apniks iet un iet.
Mīlestību gaidīt ir vērts —
Arī viņai apniks iet un iet,
Tai vajadzēs pie kāda apstāties.
Un, ja tā piestāj — nevar projām dzīt,
Projām raidīta, kā ēna nāks tā rīt.
Mīlestība tikai savus vārdus zin,
Būs tie kādam arī jāatmin.
Un, ja tie mūsu lūpās mīt,
Tad vajadzēs tos kādam pasacīt.
Ne jau visas mīlestības uzplauks,
Ne jau visas koši uzziedēs,
Kāda asiem vējiem līdzi trauks
Un labos vārdus skrienot pazaudēs.
Mīlestība, savu ceļu ejot,
Noteikti pie visiem apstāsies,
Tā pienāks klusi, nezinot vai smejot,
Bet varbūt vienkārši tā gribēs spēlēties.
Bet, ja tā piestās, nelaidīsim projām,
Mīlestība nemīl vientulībā būt.
Vedīsim to prom, uz savām mājām,
Arī viņai siltums jāsajūt.
Mīlestību sagaidīt ir vērts,
Jo katrā sētā logs tai vaļā vērts,
Jo arī viņai apniks iet un iet,
Tai vajadzēs pie kāda apstāties.
