Jau sazin kuro stundu brūna dzeguze pulkstenī sauc.
Jau sazin kuro stundu
Brūna dzeguze pulkstenī sauc,
Kur laiks ar vēja ratiem brauc
Un sirmas minūtes pieres rauc.
Ir ziemas un vasaras izkūkotas jau,
Bet vēl tam putnam gana nav.
Katrs mirklis pinas viņas spārnos,
Pašai nevajag, bet citam jau nedos.
Ik pavasari pļavā klausījos,
Cik gadus dzeguze iekūkos,
Un baiļojos, vai tik nebūs bada gads,
Kad maizes graudus savels laika rats.
