Zeme ir modusies jaunam pavasarim, jaunai dzīvei, bet reizē ar ziemas sniegiem debesu tērcēs aizpalojis ilggadējās Pērses pamatskolas skolotājas Hertas Tenes bagātais darbīgais mūžs.
Skola bērzu lokā —
Tie ir jūsu gadi,
Jūsu mīlestība,
Jūsu darbs un gods.
Paliks mūsu sirdīs
Laiks, ar jums kas vadīts,
Mūžs, kas nesavtīgi
Dzimtai vietai dots.
(K. Apškrūma)
Zeme ir modusies jaunam pavasarim, jaunai dzīvei, bet reizē ar ziemas sniegiem debesu tērcēs aizpalojis ilggadējās Pērses pamatskolas skolotājas Hertas Tenes bagātais darbīgais mūžs.
Toreiz, 1942. gada oktobrī, bargie kara gadu līkloči atveda jauno skolotāju uz Iršiem, kur viņa atrada sev mīļu, sirdij tuvu mājvietu un turpat 40 gadu garumā, gan strādājot par direktori, gan skolotāju, sirdsgudrībā un cilvēkmīlestībā dalījās ar saviem skolēniem.
Skolotāja bērnus ne tikai vadīja pirmajās grāmatu zinībās, bet mācīja arī nepazust sarežģītajos matemātikas labirintos, iemīlēt dzimtās zemes skaistumu, izprast un iedziļināties grāmatu pasaulē. Viņas stāstīto pasaku burvībā ieklausījās arī bērnudārza bērni, kad sirmā skolotāja strādāja tur par auklīti.
Skolotājas Hertas Tenes vienkāršību, pieticību atcerēsies viņas skolēni, kolēģi un visi līdzcilvēki.
Par Iršu kapsētu skolotāja reiz teica: “Daba šiem kapiem ir uzcēlusi brīnišķīgu pieminekli — virs kapiem zaļo spēcīgi lapukoki.” Nu tavi stāsti un vārdi, tavs mūža darbs, ko sildījusi sirds, šalks šo koku lapotnē, un mēs ar tevi atkal runāsim ar 1. septembra ziedu smaržu, jo tu vienmēr būsi šaipusē ar gaismu, ko esi atstājusi mums.
Pērses pamatskolas kolektīvs
