Pavasarī, kad nokusis sniegs, var sākt mulčēšanu. Augsnes nosegšanai der lapas, salmi, nopļauta apvītusi zāle, kūdra, trūdzemes komposts, mizu mulča, šķelda, zāģuskaidas utt.
Pavasarī, kad nokusis sniegs, var sākt mulčēšanu. Augsnes nosegšanai der lapas, salmi, nopļauta apvītusi zāle, kūdra, trūdzemes komposts, mizu mulča, šķelda, zāģuskaidas utt.
Mulča uzlabo mitruma un gaisa režīmu augsnē, aizkavē nezāļu augšanu, rada labvēlīgu vidi augsnes sīkbūtnēm, sliekām.
Mizu mulča ir gatava lietošanai, tā nav speciāli jāgatavo. Pirms mizu mulčas noklāšanas izravē nezāles, augus mēslo un tad 6 līdz 8 cm biezā kārtā liek mulču. To var klāt jebkurā gadalaikā.
Mizu mulčai piemīt fungicīdas, insekticīdas īpašības, tā ierobežo kaitēkļus, slimības, kavē nezāļu augšanu. Maziem augiem, viršaugiem, lieto smalko mulču (līdz 0,5 cm lieli mizu gabaliņi) jeb humusu. Vidēja lieluma augiem, dažādiem krūmiem der vidējā mulča (0,5—3 cm), kokiem — dekoratīvā mulča (3—8 cm).
Ja kā mulču izmanto zāģuskaidas, vēlams, lai tās būtu sadalījušās. Ātrāku sadalīšanos veicina slāpekļa minerālmēsli, biokompostētājs. Svaigas zāģuskaidas samazina augsnes auglību.
Rododendriem, viršaugiem mulčēšanai lieto skābo kūdru. Mulčas biezums — no 8 līdz 10 cm. Ja mulča uzbērta pietiekami biezā slānī, apdobes nav jāravē. Pareizi noklātu mulču atjauno pēc diviem trim gadiem — atkarībā no tās sadalīšanās pakāpes. Sausā karstā laikā mulča nodrošinās optimālus mitruma apstākļus, augi būs mazāk jālaista.
Maija beigās, jūnija sākumā noteikti mulčē jaunos rožu stādījumus (ar kūdru, mizu, skaidu mulču), lai augi labi ieaugtu, lai pasargātu saknes no pārkaršanas un aizkavētu nezāļu augšanu.