Kad pasaules ceļš ved tevi prom no mājām, par ceļaspieķi Dievam svētību lūdz!
Kad pasaules ceļš ved tevi
prom no mājām,
Par ceļaspieķi Dievam
svētību lūdz!
Par maizi un ūdeni Dieva
vārdus ņem līdz!
Par karti — mīlestību, ko
vien Dievs
Ne kā balvu, bet kā dienišķo
pavalgu sniedz!
Nav vairs valoda un citu ceļi
tālums,
Ir atdots parāds, piedots
katrs vājums,
Dievam tavā ceļā vienmēr
blakus gājums.
Tu vari kļūt akls, bet skatīsi
visu ar sirdi,
Un vari būt nabags — ar
mīlestību Dievs tevi pildīs.
Arī kurls tu vairs nevari
palikt,
Dievs dzīvos vārdus tevī no
jauna sēs un saliks
Par skanīgiem zvārguļiem — tava un tuvāko ceļa malās.
Tā vienkārši lūgt, saņemt un
aiziet?
Dieva vārdus par maizi,
spieķi
un ūdeni līdzi paņemt?
