Kolēģu saruna. — Es jau ilgāku laiku vēroju pie mums notiekošo. Un nekādi nevaru saprast, kā tu tik mierīgi paciet priekšnieka pārmetumus, — jaunākais kolēģis vaicā pieredzējušākajam.
Kolēģu saruna.
— Es jau ilgāku laiku vēroju pie mums notiekošo. Un nekādi nevaru saprast, kā tu tik mierīgi paciet priekšnieka pārmetumus, — jaunākais kolēģis vaicā pieredzējušākajam.
— Ak, tas ir pat patīkami. Kad priekšnieks man pārmet kļūdas, kuras es, pēc viņa domām, esot pieļāvis, es vairs neklausos viņa vārdos, bet tīksmīgi atceros visas tās daudzās, par kurām viņam nav ne jausmas.
***
Jaunais darbinieks nupat atgriezies no pirmā atvaļinājuma un šefam lūdz brīvu mēnesi, jo gribot precēties.
— Kas vēl nebūs, jūs tik tikko atgriezāties no atvaļinājuma, vai tad nevarējāt savas personīgās darīšanas nokārtot? — priekšnieks ir sašutis.
— Nu, piedodiet, vai gan kāzu dēļ man būtu jāsabojā atvaļinājums! — atbild jaunais censonis.
***
Gaidot viesus, mājastēvs sievai iesaka:
— Šoreiz galdā liec kristāla glāzes un vislabākā porcelāna traukus. Sudraba galda piederumi gan lai paliek atvilktnē. Es nebaidos, ka viesi tos varētu nozagt. Bet pazīt gan kāds tos varētu.