Ar Eiropas Savienības piešķirtās naudas dalīšanu pēc principa “kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ” atkal esam izblamējušies ne tikai savā valstī, bet visā Eiropā. Ko darīt, lai situāciju labotu?
Ar Eiropas Savienības piešķirtās naudas dalīšanu pēc principa “kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ” atkal esam izblamējušies ne tikai savā valstī, bet visā Eiropā. Ko darīt, lai situāciju labotu?
Pēc ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa rīkojuma pirmdien un otrdien izvērtēšanai pieņemti visi 169 projekti, lai gan finansējuma pietiks tikai trešajai daļai. Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departaments “Staburagu” informē, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētās programmas “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai” finansējums šobrīd ir 50 miljonu latu. Bez ilgstošas saskaņošanas procedūras ar Eiropas Komisiju ( EK) to iespējams palielināt ne vairāk kā par 20 procentiem no kopējā programmas finansējuma, tas ir, par 10 miljoniem latu. Šo naudu varētu rast, pārdalot līdzekļus no citām struktūrfondu aktivitātēm, kurās naudu apgūst gausi vai projektus neiesniedz, piemēram, no programmas “Pieeja finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem”. Taču arī tad visiem pieņemtajiem projektiem šīs summas tik un tā nepietiktu.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ūbeļa kungs uzskata, ka pārstrādāt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, tajā skaitā projektu vērtēšanas kritērijus, būtiski palielinot no programmas iegūstamo finansējumu, nozīmētu sākt saskaņošanas procedūru ar EK. Šāda procedūra varētu ilgt vairāk nekā pusgadu, bet Latvija tik daudz laika zaudēt nevar atļauties — visiem uzņēmējdarbības atbalsta projektiem jābūt apstiprinātiem līdz šīgada beigām.
Ļoti rūpīgi jāizsver, kad un kā izsludināt projektu pieņemšanas otro kārtu, lai no jauna iesniegtie plāni neiegultu bezcerīgā rindā, jo tiem nepieciešamo finansējumu rast nebūs iespējams. Divreiz uzkāpt uz viena un tā paša grābekļa, radot padomju laika desu vai šņabja rindai radniecīgu drūzmēšanos pie LIAA, nebūtu pieļaujams.
