Biedrība “Mēs — zivīm”, kura līdz šim īstenojusi vairākus veiksmīgus projektus zivju krājumu atjaunošanai Ķeguma HES ūdenskrātuvē, šopavasar plāno izvietot mākslīgās nārsta ligzdas arī Pļaviņu HES ūdenskrātuvē.
Biedrība “Mēs — zivīm”, kura līdz šim īstenojusi vairākus veiksmīgus projektus zivju krājumu atjaunošanai Ķeguma HES ūdenskrātuvē, šopavasar plāno izvietot mākslīgās nārsta ligzdas arī Pļaviņu HES ūdenskrātuvē.
— Šīs akcijas mērķis ir palīdzēt nārstojošajām zivīm, — saka biedrības “Mēs — zivīm” priekšsēdētājs Juris Gutovskis. — Ievietojot upē mākslīgās nārsta ligzdas (kuplā buntē sasietus egļu zarus — aut.), rodas jaunas vietas, kurās zivis var veiksmīgi nārstot. Parasti zivis nārstam izvēlas ūdensaugu audzes seklumā, kuras spēkstacijas ūdenskrātuves līmeņa svārstību dēļ bieži izžūst. Līdz ar to iet bojā miljoniem ikru, un zivju daudzums upē ievērojami sarūk. Protams, zivjaudzētavas, ielaižot Daugavā zivju mazuļus, šo zudumu cenšas kompensēt, taču tas nav pietiekami.
Pērn Ķeguma HES ūdenskrātuvē izvietojām simtiem šādu peldošu ligzdu. Lai būtu droši, ka zivju ikri tajās patiešām attīstās, vienu ligzdu pārvietojām uz zivjaudzētavu “Sērene”. Pēc divām nedēļām no ikriem izšķīlās raudu mazuļi.
Šajās ligzdās nārsto ne tikai raudas, bet arī plauži un zandarti. Tās izvieto vairākās rindās atšķirīgā dziļumā tālāk no krasta. Katrā no tām zivis iznērš ap 300 gramiem ikru.
Mākslīgā nārsta ligzdas plānojam ierīkot vairākās vietās. Taču, lai to paveiktu, būs vajadzīgi cilvēki, kuri palīdzēs egļu zarus sasiet un ievietot Daugavā. Vietās, kur ierīko mākslīgās nārsta ligzdas, koncentrējas nārstojošās zivis, tāpēc šīs vietas īpaši uzmanīs gan vides valsts inspektori, gan sabiedriskie vides inspektori.
Šo akciju jau solījusi atbalstīt Aizkraukles novada dome un Sērenes pagasta padome. Lūgsim arī Kokneses un Klintaines pašvaldības atbalstu. Nārsta ligzdu izvietošanā mums varētu palīdzēt arī jaunieši, skolu bioloģijas skolotāji un vietējie vides aktīvisti.
— Vēlamies, lai sadarbotos visi, kuriem rūp mūsu ezeru un upju nākotne un kuri vēlas iesaistīties dabas aizsardzībā, — saka Juris Gutovskis. — Makšķerēšana kļūst arvien populārāka, un makšķernieku modernais aprīkojums palīdz noķert aizvien vairāk zivju. Diemžēl netrūkst arī cilvēku, kuri zivis ķer aizliegtām metodēm. Lai saglabātu dabas bagātības, nepieciešams iesaistīties arī zivju populācijas atjaunošanā.
