Jau pāris nedēļu vai ik dienu gan presē, gan radio un televīzijā piemin 16. martu. Dienu, kurā jau 15 gadu Latvijā atceras latviešu leģionārus.
Jau pāris nedēļu vai ik dienu gan presē, gan radio un televīzijā piemin 16. martu. Dienu, kurā jau 15 gadu Latvijā atceras latviešu leģionārus. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, lai neizceltos sadursme starp leģionāriem un viņu ekstrēmistiskajiem pretiniekiem, Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga lūdza piemiņas pasākumu nerīkot, bet Rīgas dome to oficiāli aizliedza.
Tomēr to, ka 16. marta rītā Latvija un visa pasaule ieraudzīs ap Brīvības pieminekli divus metrus augstu žogu, neviens negaidīja. Kaut kas tāds mūsu valstī vēl nekad nav piedzīvots, lai arī kādi okupanti te valdījuši. Nu to piedzīvojām 16. atjaunotās brīvvalsts gadā demokrātiskā valstī, kura ir NATO un Eiropas Savienībā. Tā vien šķita, ka pat Brīvības pieminekļa statujas trīs zvaigznes turošās sievietes rokas ir ieslēgtas rokudzelžos… Daudzi cilvēki stāvēja malā un raudāja.
Lai izvairītos no sadursmēm, šādi rīkoties izlēma policija. Un apkārt šim žogam visu dienu rosījās simtiem policistu. Droši vien uz vienu leģionāru iznāca pat vairāki kārtībsargi. Viņi rūpējās galvenokārt par to, lai pie žoga un tā tuvumā cilvēki nenoliktu ne ziediņa. Dažiem savus pušķīšus tomēr izdevās pārmest pāri sētai, taču daudzus policisti ar steigu “iestūķēja” savās automašīnās.
Pulciņš leģionāru un viņu tuvinieku tikās dievkalpojumā Doma baznīcā, tad daļa sirmo vīru nolika ziedus pie Okupācijas muzeja, bet citi aizbrauca uz Lestenes Brāļu kapiem. Tur atdusas 13500 pārapbedīto leģionāru. Un arī te katru leģionāru un atceres pasākuma dalībnieku uzmanīja zemessargi, policisti un drošības dienesta vīri.
Manuprāt, šāda rīcība ir absurda kalngals, trūkst vārdu, kā to nosaukt. Varbūt drīz arī pārējās Latvijas kapsētās 16. martā tuvinieki un leģionāri vairs nedrīkstēs uz kritušo kopiņām nolikt ziedus?
Kurp mēs ejam? No kā baidāmies? Varbūt tagad arī citos nacionālajos svētkos, ja kāds nesīs ziedus pie Brīvības pieminekļa, viņu aizturēs un vedīs uz kādu jaunu “stūra māju”, kā tas kādreiz notika ar tiem, kuri Meža kapos nolika svecīti Latvijas brīvvalsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem?
