“Gaidām pavasari, lai varam pīt kārklu mizu vīzes,” atklāj Rasma un Jāzeps Kazimirovi. Jāzepa dienas un savas jubilejas priekšvakarā novadnieku vērtējumam nodota izstāde “Pinuma valdzinājums”, kurā apskatāmi skaistākie abu meistaru darbi.
“Gaidām pavasari, lai varam pīt kārklu mizu vīzes,” atklāj Rasma un Jāzeps Kazimirovi. Jāzepa dienas un savas jubilejas priekšvakarā novadnieku vērtējumam nodota izstāde “Pinuma valdzinājums”, kurā apskatāmi skaistākie abu meistaru darbi.
Dubulti svētki meistaram
Tautas lietišķās mākslas studijas “Tīne” pinēji Rasma un Jāzeps Kazimirovi dzīvo un darbojas Skrīveros. Lai gan viņu darbi ik pa laikam redzami kopā ar citu “Tīnes” dalībnieku veidojumiem, pašu pagastā viņu izstādes nenotiek tik bieži — iepriekš Skrīveros abu pinēju darbi bija apskatāmi pirms trijiem gadiem. Savas dzimšanas dienas gaidās Jāzepa kungs kultūras nama darbiniecēm bija apsolījis iekārtot izstādi, nu pavasara noskaņas Skrīveros palīdz vairot arī skaisti darbi — divu cilvēku roku veikums.
Rīt, 19. martā, Jāzepam Kazimirovam būs 60 gadu. Viņa dzimtā puse ir Latgale, un kā īstam sava novada dēlam vecāmāte arī izvēlējās vārdu — ja jau Jāzepa dienā dzimis, tad tā arī jāsauc.
Dzīva pīšanai neder
Jāzeps pīt sācis kopš 12 gadu vecuma. Šo prasmi pašmācības ceļā apguvis, ganos iedams. Jau ceturto gadu desmitu Rasmu un Jāzepu vieno arī šis vaļasprieks. Abi iepazinušies Skrīveros, uz kurieni Jāzeps pēc Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas beigšanas atbraucis darbu lūkoties. Te arī līdz pat 1995. gadam Zemkopības institūtā nostrādājis par mākslinieku.
“Pusi darbu pinam kopā. Izdomājam, vācam materiālus, šķirojam un pinam,” atklāj sieva. Darbdienās viņa ir sociālā darbiniece Skrīveros, bet brīvdienas paskrien nemanot, jo abiem ar vīru pinumu darināšana sagādā prieku un dod arī materiālo gandarījumu. Meistari atzīst, ka smags darbs vajadzīgs, lai līdz pinumam tiktu. Pašiem jāgādā materiāli, tie pareizi jāsagatavo un jāglabā. “Svaigu klūdziņu nevar pīt, tā ir dzīva. Vismaz trīs gadus klūdziņa jāglabā, lai to var likt lietā,” stāsta Jāzeps Kazimirovs. Un viņu mājās visi kakti un stūrīši ir materiāliem pilni. Citādi nevar, jo no negatavas klūgas tapis darbs izskatīsies slikti un izjuks.
Klūdziņu tīrumi
Katrs cilvēks ierauga, ko meklē — uzskata pinēji, un viņiem pasaule ir pilna atklājumiem un brīnumiem. “Vajag vērīgi ielūkoties dabā, lai saprastu, ka tā pati ieliek rokās materiālu. Prasmīgām rokām var izveidot tik daudz tīkamu lietu. Kārklu klūga, liepas miza, bērza tāss — visam ir savs skaistums, noskaņa, vajag tik likt lietā,” saka Rasmas kundze.
Arī Kazimirovu dārzā aug klūgas. “Tagad tās audzē kā jebkuru dārzeni,” atklāj mākslinieki. Klūgu “tīrumi” tāpat jāmiglo, jāaprūpē un vienu reizi gadā — pavasarī vai rudenī — klūdziņas jānogriež. Dzinumi ataug, un vienā vietā klūgas var audzēt 30 gadu. Kazimirovu dārzā šī bagātība aug apmēram trešdaļā hektāra. Paši vēlāk klūgas mizo, vāra un sutina. Pēdējā laikā top arī nemizotu klūdziņu darbi — tas ir lētāks materiālu tapšanas process.
