Ilgi domāju, kāpēc tā. Varbūt tas ir vecums? Varbūt vitamīnu trūkums? Bet varbūt pazemināti eritrocīti vai slikta ekoloģija, vai visādu vainu kaudze, kuru dēļ sāc uzdot jautājumu, vai vispār vērts dzīvot?
Ilgi domāju, kāpēc tā. Varbūt tas ir vecums? Varbūt vitamīnu trūkums? Bet varbūt pazemināti eritrocīti vai slikta ekoloģija, vai visādu vainu kaudze, kuru dēļ sāc uzdot jautājumu, vai vispār vērts dzīvot? Bet nesen es sapratu — tas viss nav tas! Kādēļ esmu piekusis? Vienkārši strādāju par daudz, lūk, kāpēc!
Visi valsts iedzīvotāji — 2,5 miljoni.
1 miljons — pensionāri. Darbam atliek 1,5 miljoni.
0,5 miljoni mācās, tātad darbam atliek 1 miljons.
0,3 miljoni — bezdarbnieki, un vēl 0,2 miljoni — valsts ierēdņu.
Tātad darbam atliek 500 tūkstošu.
100 tūkstošu ieņem vēlētus amatus un dien vietējās padomēs, 300 tūkstošu — tas ir viņu apkalpojošais personāls. Tātad darbam paliek 100 tūkstošu.
60 tūkstošu ārstējas slimnīcās, 39 998 sēž cietumos. Darbam paliek divi.
Tu un es.
Bet tu te sēdi un rakstiņus lasi… Skaidrs, kāpēc esmu tā piekusis.
(No interneta)
