Kopš svētdienas, 12. marta, sācis burbuļot politisko kaislību katliņš.
Kopš svētdienas, 12. marta, sācis burbuļot politisko kaislību katliņš. Todien Latvijas Televīzijā raidījumā “De facto” demonstrēja Jūrmalas mēra vēlēšanu dienā kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju un politiķu telefonsarunu atšifrējumu. Sarunās iesaistīti ne tikai šobrīd apsūdzētie — uzņēmējs Germans Milušs, deputāta kandidāts Gvido Harijs Volburgs, Leonīds Lasmanis un Juris Hlevickis, bet arī bijušais Tautas partijas līderis Andris Šķēle un Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētāja vietnieks satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Bija vai nebija politiķu jāvārds kukuļdošanai, par to lems tiesa, bet sarunu atšifrējums pierāda, ka kukuļdošanā apsūdzētais uzņēmējs Germans Milušs Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanu dienā zvanījis ne tikai starpniekiem, bet par savu darbošanos ziņojis arī ietekmīgajiem politiķiem, kuriem gan piemērots tikai liecinieka statuss.
Atklātībā nonākušie fakti atklāj lietu īsto būtību vēlētājiem, kuri naivi tic godīgai politisko lēmumu pieņemšanai. Parāda, ka ierindas biedriem partijā nav nekādas teikšanas — visu izlemj partiju saimnieki. Izņēmums ir Andris Šķēle, kurš dāsni bārsta “padomus” visiem, kas to lūdz, un pēc kura prāta viss arī notiek.
Beidzot esam ieraudzījuši dažu partiju patieso seju un politisko darījumu netīrās aizkulises. Arī šoreiz skandālā iesaistītie runā nevis par to, kā kaut ko tādu varēja pieļaut, bet gan cenšas vainot žurnālistus un meklēt to, kurš šādus faktus viņiem atklājis.
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, pat “pie rokas” pieķerts, pats no amata negrasās atkāpties. Demokrātiskās valstīs parasti gan ir citādi — ja ministrs saistīts ar kukuļdošanas lietu, viņš amatu pamet.
Kā apreibis šajā jezgā jūtas Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Vienbrīd ļāva Šleseram pašam pieņemt lēmumu, bet vakar kļuva drosmīgāks — pieprasīja Jūrmalas skandālā iesaistītā satiksmes ministra Aināra Šlesera demisiju, jo viņš zaudējis sabiedrības uzticību.
Tātad mums atkal būs jauns ministrs. Latvijas Pirmā partija gatava “piespēlēt” nākamo kandidātu, kurš nāks ar Dievu runās, bet ne darbos.
