Šodien atceramies latviešu leģionārus.
Šodien atceramies latviešu leģionārus
Ja šajās dienās iegriežaties kādā grāmatnīcā, lūkojieties pēc Jāņa Arvīda Medņa grāmatas “Bija tieši tā”. Tajā autors stāsta par piedalīšanos Otrajā pasaules karā, par dienestu un piedzīvojumiem dažādās karaspēka vienībās Vācijā.
Pļaviņieti Jāni Arvīdu Medni “Staburaga” lasītāji noteikti pazīst. Par viņu esam rakstījuši kā par pirmā kooperatīva dibinātāju Aizkraukles rajonā, sabiedriskās ēdināšanas jauno tradīciju veidotāju, konkursa “Vidzemes zeltene” rīkotāju, vienkārši kā par interesantu cilvēku. Esam arī publicējuši viņa ceļojumu aprakstus par tālām zemēm.
Veltījums leģionāriem
Mēdz teikt — labāk vēlu nekā nekad. Tā arī Medņa kungs, tikai nupat, februārī, 80 gadu vecumu sasniedzis, ticis pie savas pirmās grāmatas. To laidusi klajā izdevniecība “Madris” Rīgā. Grāmatā Medņa kungs raksta par savu jaunību, par laiku, kad no 1942. līdz 1945. gadam dienējis vācu karaflotē un karojis latviešu leģionā. Viņš izdzīvojis arī karagūstekņu filtrācijas nometnē Tālajos Austrumos un darba bataljonā Igaunijā. Savu grāmatu Jānis Arvīds Mednis veltījis latviešu leģionāru piemiņai.
Stobru pret pretinieku
“Karš bija daudzu cilvēku personiska traģēdija, kopīga visiem latviešiem. Arī man. Aizstāvot Austrumprūsiju, es, kā pavēlēts, griezu šaujamieroča stobru pret pretinieku. Kā gan es varēju zināt, ka viņu rindās cīnās arī mans skolasbiedrs Alberts!” raksta grāmatas autors. “Aizstāvot Kurzemes cietoksni, mani Latvijā palikušie karabiedri uz mūžu noguldīja vai ievainoja frontes pretējā pusē kopā ar krieviem karojošos — arī savus vienaudžus. Kādā kaujā sašāva manu bērnības draugu Ivaru. Trāpīgi teicis dzejdaris: “Naidnieki smej, kad latvietis latvieša asinis lej…””
Smiekli caur asarām
Jāņa kunga kara pieredze sākās 16 gados, puiciskā vecumā. Tāpēc grāmatā dominē dzīvē mazpieredzējuša jaunekļa nopietni un nenopietni, vieglprātīgi un jautri piedzīvojumi, kad smiekli mijas ar asarām. “Spēja uz notikušo raudzīties no gaišās puses palīdzēja izdzīvot kara laikā un pēckara ellē — piespiedu darbos gūstekņu nometnēs,” uzskata autors. “Viss notika tik ātri, ka daudzi “jaunizceptie” karavīri paspēja tikai padziedāt un, īsti neattapušies un šīs zemes atvēlētos priekus neizbaudījuši, jau atradās viņsaulē…”
35 gadi pēc kara
Rakstīšana ir Jāņa Arvīda Medņa jaunākais vaļasprieks. Viņš jau apņēmies uzrakstīt nākamo grāmatu — par pēckara laiku savā dzīvē. Tā būšot apjomīgāka un ilustrācijām bagātāka. Iespējams, otrā grāmata nebūs pēdējā, jo Medņa kungs lolo cerību uzrakstīt arī bērnības atmiņas. Rakstīšanas “velniņš”, pavirpinājis autora mazo pirkstiņu, jau cieši sagrābis visu roku.
