Pašlaik sabiedrībā ļoti aktuāli ir kļuvuši jautājumi par pensiju līmeņiem, iespējamo Valsts kases likvidāciju un privāto pensiju pārvaldnieku agresīvajām reklāmas kampaņām.
Pašlaik sabiedrībā ļoti aktuāli ir kļuvuši jautājumi par pensiju līmeņiem, iespējamo Valsts kases likvidāciju un privāto pensiju pārvaldnieku agresīvajām reklāmas kampaņām.
Daudzi iedzīvotāji joprojām ne tikai nav informēti par pensiju līmeņu atšķirībām, bet arī nezina, kas notiks un kā jārīkojas tādā gadījumā, ja Saeimā tiks pieņemts likumprojekts par Valsts kases likvidāciju.
Piedāvājam jums SIA “Baltijas Komunikāciju centrs” sagatavoto informatīvi izglītojošu informāciju par to, kā neapjukt pensiju līmeņu labirintos, kad un kā notiks Valsts kases likvidācija, kā arī, kas Latvijas situācijā ir reālie kritēriji, pēc kuriem izvērtēt privātos pensiju līdzekļu pārvaldītājus.
Latvijā darbojas vairāku līmeņu pensiju sistēma, kas nodrošina iespēju sagādāt sev pārticīgu dzīvi arī tad, kad aktīvās darba gaitas ir beigušās. Pensijas apjoms šajā gadījumā ir atkarīgs gan no sociālā nodokļa maksājumiem darba laikā, gan arī no tā, cik ienesīgi ieguldīta pensijai paredzētā sociālā nodokļa daļa.
Līdz šim 2. pensiju līmeņa dalībniekiem bija iespējams izvēlēties starp valsts un privātajiem pensiju līdzekļu pārvaldītājiem. Tomēr pašlaik Saeimā tiek izskatīts likumprojekts, kas paredz, ka no 2007. gada 1. jūlija Valsts kase oficiāli pārtrauks savu darbību šajā tirgū.
“Ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tad visi tie cilvēki, kuri ir Valsts kases klienti, trīs mēnešus pirms Valsts kases darbības izbeigšanās oficiāli saņems paziņojumu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par nepieciešamību izvēlēties jaunu, kādu no privātajiem pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem,” skaidro Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas departamenta direktors Uldis Paukšens.
Cilvēki, kuri šo trīs mēnešu laikā paši nebūs izvēlējušies privāto pensiju līdzekļu pārvaldītāju, konkursa kārtībā tiks sadalīti starp privātajiem pensiju līdzekļu pārvaldītājiem.
Ja cilvēku neapmierina izvēlētais līdzekļu pārvaldītājs, viņš vienu reizi gadā ir tiesīgs mainīt pārvaldītāju, savukārt ieguldījumu plānu iespējams mainīt divas reizes gadā.
Lai neapjuktu starp dažādajiem piedāvājumiem, iedzīvotājiem ļoti svarīgi ir izvērtēt konkrētā piedāvājuma ienesīgumu. “Hansabankas” valdes loceklis Toms Siliņš skaidro: “Šajā gadījumā gan būtiskākais ir nevērtēt ienesīgumu tikai pēc viena gada perioda, jo sevišķi tādēļ, ka šobrīd ekonomika strauji attīstās un ienesīgums ikvienam no piedāvājumiem ir pozitīvs. Pasaules prakse rāda, ka ienesīgums visbiežāk tiek skatīts desmit gadu periodā, jo tikai tādējādi iespējams kopumā izvērtēt ieguldījumu pārvaldnieka sasniegumu.”
Latvijā nevienam no esošajiem privātajiem pensiju līdzekļu pārvaldītājiem nav šīs desmit gadu pieredzes, tādēļ T. Siliņš cilvēkiem iesaka savas pensijas pārvaldīšanu uzticēt lielām un spēcīgām finansu institūcijām, kuras ir spējīgas ieguldīt līdzekļus labāko speciālistu piesaistīšanai, kā arī nopietnu analīžu veikšanai, lai izstrādātu vislabāko ieguldījumu stratēģiju.
