Nu jau vairāk nekā pusgadu mana meitiņa apmeklē “dārziņu”, un saistībā ar to atmiņā ataust pavadītais gads Vācijā, kad kā studente auklēju divas mazas meitenītes. Par šo atšķirību man gribas pastāstīt.
Nu jau vairāk nekā pusgadu mana meitiņa apmeklē “dārziņu”, un saistībā ar to atmiņā ataust pavadītais gads Vācijā, kad kā studente auklēju divas mazas meitenītes. Par šo atšķirību man gribas pastāstīt.
Vācijā bērnudārzā bērnu drošībai un audzinātāju sirdsmieram ir durvis ar lielu zvana pogu, kuru var nospiest tikai pieaugušais, līdz ar skaņas signālu iedarbojas mehānisms, un durvju rokturis viegli padodas. Pagalms ir aiz ēkas, ieskauts žogā, tā kā cita ceļa uz mazo valstību kā caur šīm durvīm nav. Vācijas ciematā pirmsskolas mācību iestāde strādāja no astoņiem rītā līdz vieniem pēcpusdienā. Bērnam līdzi obligāti jābūt sviestmaizei vai jogurtam. Rīts nesākas ar brokastīm, jo visiem jābūt jau paēdušiem. Mazie krēsliņi salikti aplī, un audzinātājas tur nav kā pie mums — mīļas kā otrā mammīte, bet gan kā lieli rotaļu biedri — ar divām dažādu krāsu čībām kājās.
Rīta apspriedē sveic tos, kuriem todien ir dzimšanas diena. Visi dzied, jubilāru sveic ar līdzpaņemto dāvaniņu vai puķīti. Katru mēnesi notiek kāds pasākums, kurā piedalās visas grupiņas ar vecākiem. Tās ir viesizrādes, teātri, vasarā — bērnudārza pagalmā desiņu pēcpusdiena ar mūziku, konkursiem. Kā visskaistākais atmiņā palicis veļu laiks, kad bērni sameistaroja laternas, ielika tur svecīti un, draudzīgi dziedot, apstaigāja visu ciematu.
Bērniem reizi nedēļā ir pasaciņu laiks, kur jānāk ar līdzpaņemto spilvenu, uz tiem bērni sēž un klausās kādas mammas lasīto jauno grāmatu. Bērni ir sajūsmā! Tas apvieno cilvēkus, iemāca labāk sadraudzēties.
Vācijā bērnus māca vairāk komunicēties, pastāvēt par sevi, rotaļāties. Bet pie mums mazuļi izbauda bērnību un reizē maziem solīšiem mācās ieiet pieaugušo dzīvē.
Mazās vācu meitenītes gada laikā neiepriecināja vecākus ar saviem priekšnesumiem, toties Latvijā mūsu audzinātāji trīs mēnešu laikā spēj iemācīt bērnam dziedāt un dejot tā, ka vecākiem Ziemassvētku eglītē pat birst laimes asaras.
Annas Martinkevičas mamma
