Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos, kuri paredz, ka turpmāk ārstniecības iestādes varēs vadīt amatpersonas, kuras nav sertificēti ārsti.
Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus noteikumos, kuri paredz, ka turpmāk ārstniecības iestādes varēs vadīt amatpersonas, kuras nav sertificēti ārsti.
Līdz šim MK noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām paredzēja, ka ārstniecības iestādi drīkst vadīt tikai tāda persona, kurai ir Latvijas Ārstu biedrības veselības aprūpes vadītāja sertifikāts. Jaunie grozījumi šo kārtību maina, nosakot, ka arī ārstniecības iestādi, kā jebkuru citu uzņēmumu, drīkstēs vadīt amatpersona ar augstāko izglītību un pieredzi iestādes vadīšanā.
Veselības ministrijas speciālisti atzīst, ka tagadējo ārstniecības iestāžu, kuras darbojas ar īpašu specifiku, vadītājiem galvenokārt jābūt iemaņām vadošajā darbā.
Kā šīs izmaiņas vērtē Aizkraukles rajona ārsti?
Aizkraukles slimnīcas direktora vietniece ārstniecības darbā
Marija Avotiņa:
— Nesertificēts ārsts var vadīt ārstniecības iestādi, ja viņam ir labi palīgi — kvalificēti ārsti. Slimnīcas vai poliklīnikas vadītājam tādā gadījumā jābūt kompetentam ekonomikas jomā, veiksmīgam menedžerim un zinošam juridiskajos un saimnieciskajos jautājumos.
Neretas pagasta ģimenes ārsts Uldis Grietiņš:
— Manuprāt, ārstniecības iestādes tomēr jāvada kvalificētam ārstam. Ir taču negatīva pieredze, piemēram, nesen Bauskas rajona slimnīcu vadīja cilvēks bez medicīniskās izglītības. Problēmām nebija gala. Uzskatu, ka ārstniecības iestādes un medicīnas jomu valstī nedrīkst pārvērst par biznesu. Tam var būt neprognozējamas sekas, un no tām cietīsim visi — gan medicīnas darbinieki, gan pacienti.
